Runājot par mūzikas atskaņošanu publiskos pasākumos, tad to nemaz nevar darīt, jo, ja nav licences, tad nevar saņemt atļauju no pašvaldības par pasākuma rīkošanu, atzīmēja Virse.
Kā stāstīja Rīgas 2.valsts ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons, izlaidumā tradicionāli skolas koris izpilda kādus no latviešu autoru skaņdarbiem un tā tas būs arī šogad. Direktors uzskata, ka ir sacelta pārāk liela ažiotāža par sīkumiem, kamēr nozīmīgākām lietām netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība.
Arī citu aptaujāto skolu pārstāvji stāstīja, ka izlaidumos parasti skolas koris, ansamblis un solisti izpilda pašu izvēlētas dziesmas. Būtu ļoti savādi, ja gadiem ilgi koptās skolu tradīcijas kādu dīvainu noteikumu dēļ būtu jāaizmirst, atzina kādas skolas pārstāve.
Biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LAIPA) izpilddirektore Ieva Platpere aģentūrai LETA uzsvēra, ka mūzikas atskaņošanas licence nekad nav bijusi un nebūs nepieciešama jebkādos privātajos pasākumos, kas ietver gan Līgo svētkus, kāzas, kristības, dzimšanas dienas, vārda dienas, dārza svētkus, izlaiduma svinēšanu, gan jebkuru citu saviesīgu pasākumu.
"Vēlamies kliedēt bažas un uzsvērt, ka savos privātajos pasākumos gan Līgo svētkos, gan izlaidumos mūzikas atskaņošanai nav nepieciešama licence. Var droši dziedāt, dejot un izklaidēties. Nekas pēkšņi nav mainījies un nemainīsies. Vēl papildus esam nosūtījuši informāciju gan Pašvaldības policijai, gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, vēlreiz uzsverot, ka privātajos pasākumos un svinībās nav nepieciešama licence mūzikas atskaņošanai. Nekad arī nav bijuši gadījumi, ka kādā privātā pasākumā policija būtu prasījusi licenci," skaidroja Platpere.
Skolai izlaidumam nav nepieciešams izņemt licenci par skolas pasākuma oficiālajā daļā izpildītajiem priekšnesumiem, kur skolēni dzied dziesmas, dejo, skaita dzejoļus vai sniedz jebkuru citu priekšnesumu. Skolai licence ir nepieciešama izklaides daļai, kas ir balle vai dejas ar dzīvo mūziku vai dīdžeju. Licence vienam pasākumam izmaksā 15,05 latus, tostarp 5,05 lati ir maksa biedrībai LAIPA un desmit lati Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA).
AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis skaidroja, ka mūzika skolu pasākumos Eiropā tiek licencēta jau vairāk nekā 50 gadus, bet Latvijā AKKA/LAA to dara 19 gadus. Lai arī likums nosaka, ka licence ir jāsaņem, ja mūzika netiek izmantota tieši mācību nolūkiem mācību stundas laikā, AKKA/LAA nepraktizē licenču izsniegšanu izlaiduma ceremonijās, jo uzskata, ka izlaiduma svinīgā daļa ar muzikālo darbu izmantošanu atbilst likumā noteiktajam "ierastajam ģimenes lokam" un tuvākajiem draugiem, jo tā nebūtu normāla situācija, ka policija pārbaudītu, vai skolās tiek atskaņota mūzika bez licences. Briģis atgādināja, ka ar licenču pārbaudi nenodarbojas arī AKKA/LAA.
Briģis skaidroja, ka tomēr tas nenozīmē, ka skolu vadības un pašvaldības var šo jautājumu ignorēt. Nav šaubu, ka skola kā valsts iestāde ir publiska vieta, tāpēc diskusija var būt vienīgi par to, par kādām skolēnu aktivitātēm skolas vadībai ir nepieciešams saņemt licenci, par kādām aktivitātēm - ne.
"Proti, saskaņā ar Autortiesību likuma 21.pantu licence nav nepieciešama, ja tā tiek izmantota mācību procesā izglītības mērķiem. Lai raksturotu licences nepieciešamību skolās, AKKA/LAA pieredzē ir situācija, ka zvanīja vietējā kluba īpašnieks un sūdzējās par netaisnību. Viņš ir ņēmis licenci par publisko izpildījumu un rīkojis diskotēku, bet uz to neviens nav ieradies, jo visi gājuši uz skolas rīkoto balli, kura nav bijusi sliktāka, jo tajā tāpat izpildīja gan populāras, aizsargātas dziesmas, gan maksāja mūziķu un skaņas/gaismas honorārus. Kāpēc tad mūzikas autoriem maksājot tikai bāri, klubi un kafejnīcas," situāciju raksturoja Briģis.
Viņš stāstīja, ka ārvalstīs skolu licencēšana ir neapšaubāma un ierasta prakse. Dānijā par fona mūzikas izmantošanu fonam klasēs, gaiteņos, kafejnīcās ir jāmaksā deviņi santīmi par skolēnu gadā. Apmaksas sistēma par skolēnu saglabājas arī, ja skolā tiek organizēti "dzīvie" koncerti, svinības, diskotēkas un publiskas filmu noskatīšanās.
Somijā skolu licencēšana notiek, pašvaldībām saņemot licenci visām pašvaldības iestādēm, tostarp skolām un citām mācību un sporta iestādēm par vienu gadu. Ar šādu licenci pašvaldības nodrošina iespēju atskaņot mūziku ne tikai pašvaldības iestāžu telpās, bet arī pašvaldību skolās, koledžās, peldbaseinos, bibliotēkās, skolu kafejnīcās, ieskaitot tādus bezmaksas pasākumus kā izlaidumi un balles pēc tiem. Nepieciešams uzsvērt, ka Skandināvijas valstu pašvaldībām nav ne mazāko šaubu, ka to kompetencē ir nokārtot skolu publiskā izpildījuma licenču jautājumu, piebilda Briģis.
Līdzīgi Austrālijā licenci par visām valsts skolām no autoru organizācijas saņem Izglītības departaments, bet Katoļu un privātajām skolām licence jāsaņem pašvaldībām, kuras tālāk norēķinās ar organizāciju. Polijā tiek praktizēta pieeja, ka skolas regulārās aktivitātes - mūzika gaiteņos netiek licencētas, bet, ja izlaiduma ballē uzstājas grupa vai dīdžejs, tad licence tiek prasīta.
"Latvijā prakse līdz šim bijusi, ka AKKA/LAA par mūzikas atskaņošanu skolas gaiteņos, klasēs un skolas kafejnīcās licences neizsniedz. Arī attiecībā uz mūzikas atskaņošanu izlaidumā licences netiek izdotas, pieņemot, ka šis ir Autortiesību likuma nosauktais ierastā ģimenes loka un tuvāko draugu pasākums. Taču ballei pēc izlaiduma ar dzīvo mūziku un dīdžejiem licences tiek izsniegtas. Pozitīvi, ka arī Latvijā ir atsevišķas pašvaldības, kas šo jautājumu ir sakārtojušas un pēc savas iniciatīvas saņēmušas licences par mūzikas atskaņošanu izlaiduma ballēm. Rīga nav viena no šīm pašvaldībām. Skolas vadības kompetencē ir izvērtēt, vai skolas pasākumos, kuros atskaņo mūziku, ir nepieciešam licence," stāstīja Briģis.
Viņš norādīja, ka skolas ir pakļautas licencēšanai kā jebkura cita publiska vieta, vienīgi atšķiras, kurš licenci pieprasa - skola, pašvaldība vai valsts pārvaldes institūcija. AKKA/LAA uzskata, ka par mūzikas publiskā izpildījuma licenci nebūtu jādomā pašiem skolēniem vai viņu vecākiem. "Šis jautājums būtu jārisina pašvaldībām kopā ar skolu vadībām, un presē izskanējušie vienpusējie viedokļi par principiālu izvēli labāk aizliegt skolēniem mūziku, nekā maksāt autoriem atlīdzību par viņu darbu izmantošanu uz pārējās pasaules prakses fona, ir tiešām unikāla doma," atzina Briģis.