IZM aicinājusi LU pārrunāt izlīguma iespējas Muižnieka jautājumā

Muižnieks apstiprināja, ka ir bijusi saruna ar ministriju, tomēr puses vienojušās, ka, kamēr tām nav rezultātu, nekādu ziņojumu nesniegšot. Tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem šajā jautājumā vēl tikai plānotas.

Viņš skaidroja, ka LU piedāvā ministrijai akceptēt LU Satversmes sapulces lēmumus, kā arī apņemties strādāt gan pie iekšējo normatīvo aktu sakārtošanas, gan arī pie Satversmes modernizēšanas atbilstoši kopīgi definējamajiem augstskolu darbības modernizācijas mērķiem.

"Esam gatavi sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām strādāt pie jēgpilna augstākās izglītības attīstības modeļa, tai skaitā arī pārvaldības maiņas, jo, tikai izvirzot ambiciozus mērķus, ieguvēji būs visi - kā augstskolas, tā sabiedrība un valsts kopumā," norādīja Muižnieks.

Kā vēstīts, Administratīvā rajona tiesa 30.septembrī apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš augusta beigās netika apstiprināts LU rektora amatā.

Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Pašlaik vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.

Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties, taču to varēja pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ko IZM ir izdarījusi.

Šuplinskas ieskatā, tiesa lēmumā par pagaidu noregulējumu skaidro, kā vajadzētu notikt vēlēšanām, nevis, kā tās patiesībā notika, un tas viņu pārsteidzot. Tāpat viņa iepriekš norādīja, ka neesot parādījies iztirzājums tam, ka līdz pat ierašanās brīdim uz ārkārtas LU Satversmes Sapulci 6.jūnijā, dalībnieki nezināja, ka dienas kārtībā iekļautas rektora vēlēšanas, kā arī netika teikts, ka tā ir otrā kārta.

Tiesas lēmuma pārsūdzēšanai akceptu deva arī valdība. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem stāstīja, ka Šuplinskas priekšlikumu atbalstījusi virkne ministru, tostarp arī pats premjers.

Tajā pašā laikā Kariņš atzina, ka viņš šai pārsūdzībai neredz "pievienoto vērtību". "Sēdes laikā atgādināju ministrei neļaut sev novirzīties no galvenā mērķa - augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņas," informēja Kariņš.