Kā aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda, šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu maksimālu atdevi un efektivitāti ERAF līdzekļu ieguldījumiem profesionālās izglītības reformas īstenošanā un izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā.
IZM sadarbībā ar FM ir izvērtējusi pastāvošās problēmas un iespējamos turpmākos risinājumus, tādēļ projektu darbība ir iesaldēta uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanai.
Plašāka informāciju izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis sniegs preses brīfingā.
Kā ziņots, no 64,02 miljoniem latu ERAF līdzekļu, kas paredzēti mācību aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai profesionālās izglītības iestādēs, līdz šī gada 30.oktobrim bija apgūti vien 15%.
ERAF finansējums - 45 172 916 lati - ir sadalīts 14 profesionālās izglītības kompetences centriem, no kuriem tikai piecos līdz šī gada oktobra beigām bija sākti būvdarbi. 17 profesionālās izglītības iestādēm ar specializāciju piešķirti 16 262 395 lati, un sešās no tām jau notiek būvdarbi. Trijām profesionālās izglītības iestādēm pamatprasmju apgūšanai piešķirts 2 586 291 lats, un divās no tām notiek būvniecība.
IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals šī gada novembra beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pauda uzskatu, ka 64,02 miljoni latu ir nepietiekams finansējums šo skolu renovācijai.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir noteikta virkne "mākslīgu" ierobežojumu, kas nedod iespēju pilnībā īstenot profesionālās izglītības reformu. Pirms pieciem gadiem Darbības programmas papildinājuma kritērijos, kas tika saskaņota ar Eiropas atbildīgajām institūcijām, noteica reģionālās skolu skaita un finansējuma kvotas. Viena ERAF projekta maksimālās summas ierobežojums ir 1,9 miljoni latu, kas nedod iespēju pilnībā renovēt nevienu skolu.
Kā šķērsli Gaigals minēja arī sākotnējo aizliegumu renovēt dienesta viesnīcas, taču papildus piešķirtie 6,4 miljoni latu šo problēmu nevarot atrisināt.
Kā trūkumu viņš minēja arī to, ka IZM nav izveidota projektu vadības sistēma, kas nodrošinātu atbalstu projektu īstenošanā un koordinētu ERAF un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu īstenošanu. Šādas sistēmas neveidošanu viņš skaidroja ar to, ka 2010.gadā valdība ierobežoto līdzekļu dēļ bija aizliegusi ministrijām veidot jebkādas jaunas struktūras.