Tikpat liela problēma ir arī platjoslas interneta un jaunu programmatūru pieejamība izglītības iestādēm. Lēns internets apgrūtina daudzpusīga mācību procesa nodrošināšanu. Šāds pakalpojums nav lēts prieks, un ne katra pašvaldība var to atļauties, tāpat kā jaunu datoru iegādi. Līdz ar to situācija Latvijā ir ļoti neviendabīga un digitālā plaisa starp dažādām pašvaldībām ir ievērojama, nereti IZM uz papīra raksta tikai skaistas frāzes, kurām nav seguma, uzsver Latvijas Pašvaldību savienība.
Laukos lielāka problēma
Rīgas, Pierīgas un pilsētu skolām tehnoloģiju un interneta nodrošinājums nav tik akūta problēma, bet laukos tā ir problēma numur viens, uzsver Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns. IZM iepirktie datori saucami par pirmās palīdzības aptieciņu, ne vairāk. Turklāt to piegāde kavējas, tajā gan neesot vainojama IZM, bet iepirkuma likuma rāmis, kas nereti sarežģī un ievelk garumā iegādes procesu. Tomēr šādos gadījumos būtu jādod atlaides no kopējiem noteikumiem, uzskata LIVA prezidents.
Lai rastu nopietnāku risinājumu, LIVA esot aicinājusi bagātākās skolas un pašvaldības padalīties ar IT tehnoloģijām ar tām skolām, kurās to trūkst. Tiesa, atsaucība nav liela, pēc principa – mans ir mans. Tāpēc biežākā atbilde uz jautājumu, vai varat aizdot kādus tehniskos līdzekļus, ir noliedzoša. Taču neesot jau runa tikai par portatīvajiem datoriem, labs variants ir arī stacionārie. Ja pārskatītu IT kabinetus (vidēji lielās skolās tādi ir pat divi ar kopumā aptuveni 40 datoriem), tur atrastos ne viens vien dators, ko varētu aizdot kādai skolai vai ģimenei. Patiesībā daudz kas atkarīgs no skolas direktora, viņa komandas un pašvaldības, kā tiek meklēti risinājumi, akcentē Kalvāns.
Kopumā četri datori
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!