Līdzīgi rīkojās arī Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Studentu asociācijas, kas par saviem iebildumiem pret Latvijas Studentu apvienības prezidenta Edvarda Ratnieka kandidatūru AIP locekļa amatam informēja gan Saeimu, gan Valsts prezidenta kanceleju.
Diena jau ziņoja par kārtējo IZM un AIP konflikta saasinājumu šīs nedēļas sākumā, kad Saeima tika informēta par ministrijas plānu oficiāli iebilst pret vairāku AIP locekļu kandidātu atkārtotu apstiprināšanu. Rektoru padomes pārstāvji uz šo IZM soli atbildēja ar vēršanos pie V. Dombrovska, kuram lūdza uzņemties pārraudzību pār augstākās izglītības jomu. Pēc tikšanās ar padomi V. Dombrovskis izglītības ministru vainoja attīstības procesu kavēšanā viņa pārraudzības jomās.
Premjerministra rājiens IZM nelika rimties, un, kaut arī R. Ķīļa veselības stāvoklis viņam šonedēļ neļauj atgriezties darbā, ceturtdien Saeimai tika nosūtīta ministrijas vēstule. Tajā pausts, ka IZM iebilst pret līdzšinējo AIP locekļu atkārtotu kandidēšanu, jo pašreizējās padomes sastāva pilnvaru laikā notikušas vairākas neizdarības. Pirmkārt, AIP neesot iesniegusi likumā noteikto augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju. AIP priekšsēdētāja Jāņa Vētras veidotā koncepcija, kas tika prezentēta oktobrī, neatbilstot valsts plānošanas prasībām. Tāpat padome neesot izvērtējusi Latvijas augstākās izglītības attīstību starptautiskajā kontekstā. J. Vētra šiem iebildumiem nepiekrīt un piebilst, ka R. Ķīlis ir AIP loceklis un, ja, viņaprāt, šādas neizdarības ir, tad ministram vajadzēja par to informēt laikus. AIP priekšsēdis iebilst arī pret IZM pārmetumu, ka padomes mājaslapā nav atrodams neviens sēdes protokols. «Likumā nav noteikts, ka mums protokoli jātur mājaslapā, bet katrs, kurš vēlas, ar tiem var iepazīties,» viņš saka. Pēdējais ministrijas arguments, kādēļ tā iebilst pret līdzšinējiem AIP locekļiem, ir saistīts ar publiski izskanējušajām aizdomām par studiju kvalitātes izvērtēšanas projekta datu viltošanu. J. Vētra uz to atbild, aicinot ministriju nākt klajā ar konkrētiem cilvēku vārdiem vai dokumentiem, kas varētu būt viltoti. «Pretējā gadījumā nav neviena pieturas punkta, kur pieķerties,» pauž J. Vētra.
Savukārt RJA un REA studenti norāda: «Edvards Ratnieks ar savu līdzšinējo darbu ir pierādījis, ka nav politiski neatkarīgs un darbojas savu pašmērķīgo interešu, nevis studentu vārdā,» teikts studentu paziņojumā.