LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga tika izteikusies, ka IZM piedāvātā jaunā metodika ir interpretējama un tajā samazinoties kopējais apmaksāto darba stundu skaits, tāpēc arodbiedrība aicinājusi IZM palikt pie esošās metodikas.
IZM uzskata, ka LIZDA aprēķini ir nekorekti, jo tā neesot ņēmusi vērā, ka kopējo apmaksāto slodzes apjomu "65:35" nav plānots mainīt. Atbilstoši IZM piedāvājumam no 2025.gada septembra tiktu mainīts slodzes sastāva formulējums, "lai lietas sauktu īstajos vārdos".
Izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku izstrādes un ieviešanas jautājumos Karīna Caunīte-Orupe aģentūrai LETA stāstīja, ka šobrīd faktiski katra mācību stunda tiek tarificēta kā astronomiskā stunda - uz katru mācību stundu automātiski tiek pieliktas klāt 20 minūtes, kas pēc būtības ir citi pienākumi. Klāt tam vēl tiek pierēķināta proporcija citiem pienākumiem.
Sarunās ar arodbiedrību puses vienojās atteikties no ieceres par maksimālo mācību stundu skaitu, paliekot pie optimālā mācību stundu skaita. Pie 40 stundu darba nedēļas optimālais mācību stundu skaits būtu 26 jeb 17,33 astronomiskās stundas. Savukārt no pāri palikušajām 22,67 stundām vismaz 13 stundas vajadzēs atvēlēt citiem pienākumiem, kas tieši saistīti ar mācību priekšmetu.
IZM iecere paredzot noteikt, ka citiem ar mācību priekšmetu saistītiem pienākumiem jāvelta ne mazāk kā 30 minūtes uz katru mācību stundu. Līdz ar ko izglītības iestādes direktors ar pedagogu nevarēs vienoties par citu slodzes sadalījuma proporciju, kas būtu lielāka par "85:15". Respektīvi skolotāji normālā slodzē nevarēs mācīt vairāk par 34 mācību stundām.
"Ar šo mēs faktiski pasakām - ja skolotājs vada 34 mācību stundas, tas ir arī signāls direktoram, ka ar šo pedagogu var rēķināties tikai mācību plāna izpildei," ieceri skaidroja Caunīte-Orupe. Citus pienākumus, kas vērsti uz skolas attīstību, šiem skolotājiem nevarēs uzdot pildīt.
Ministrijas pārstāvji nepieņem pārmetumus, ka tās piedāvājums samazinās pedagogu atalgojumu. Sadalot slodzes, skolas direktors ņem vērā mācību plānu, piešķirto mērķdotāciju un skolotāju skaitu. "Ja šie lielumi nemainās, absolūti nav pamata teikt, ka pedagogiem mainīsies apstākļi darba samaksā," sacīja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Grozījumu projekts, kas tostarp paredz izmaiņas slodžu sadalīšanas principos no 2025.gada septembra, līdz nedēļas vidum bija nodots saskaņošanai. Vienošanās ar LIZDA par izmaiņām attiecībā uz maksimālo mācību stundu skaitu pagaidām bijusi tikai mutiska, kas neapmierināja arodbiedrības priekšsēdētāju.
"Arodbiedrība, es atļaušos teikt, mēģina ietekmēt to, kāda ir normāla kārtība normatīvo aktu izstrādes procesā," sacīja Caunīte-Orupe, uzsverot, ka saskaņošanā ievietotu dokumentu mainīt nedrīkst.
IZM šobrīd iepazīstas ar saņemtajiem atzinumiem, priekšlikumiem un iebildumiem. Nākamās nedēļas laikā precizēto grozījumu versiju varētu nodot atkārtotai saskaņošanai. Pēc tam plānots virzīt izskatīšanai valdībā, lai līdz jūlijam process būtu noslēdzies. Iecerētie grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz interešu izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem no septembra. Savukārt izmaiņas no 2025.gada septembra būšot atrunātas ar nosacījumu, ka tās varēs stāties spēkā tikai ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā".