Lai risinātu ar mobilitāti saistītus jautājumus, IZM sadarbojas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju.
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", kuru pērn novembrī valdība pieņēma zināšanai, IZM līdz janvāra vidum bija jāizveido pašvaldību izglītības ekosistēma.
Līdz šim notikušas 38 sarunas ar pašvaldībām no plānotajām 43. Drīzumā IZM tiksies ar Saulkrastu, Valkas un Varakļānu novadiem, bet vēl divas pašvaldības nav atsaukušās ministrijas aicinājumam.
IZM atklāj, ka pašvaldības identificē ilgtspējīgās skolas, saskata skolu tīkla attīstības izmaiņas nākamajā piecgadē un lielākoties plāno pakāpenisku pāreju, samazinot skolas izglītības pakāpi, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu. Līdz ar ko skolēni, kuri uzsākuši mācības 10.klasē, šajā pašā skolā arī varēs pabeigt 12.klasi.
Savukārt mazās skolas, kas nereti atrodas ārpus administratīvā centra, tiek veidotas kā iekļaujošās skolas, proti, bērniem ar mācīšanās grūtībām, traucējumiem un citām papildus mācīšanās vajadzībām. Šāds risinājums gan ierobežojot iespējas nodrošināt pietiekamu atbalsta personāla pieejamību.
Sarunās ar pašvaldībām iezīmējusies arī sakarība starp atbalsta personāla pieejamību un skolu lielumu - jo lielāka skola, jo plašāks atbalsta personāls, atzīmēja IZM.
Jau ziņots, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits, paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.