Valdība jau pērn pirmajā pusē pirmo reizi pēc jostas savilkšanas un nodokļu paaugstināšanas krīzes gados nolēma no 2012.gada vidus par vienu procentpunktu samazināt PVN likmi. Tagad no šodienas saruks arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no līdzšinējiem 25% līdz 24%, ko savos maciņos izjutīs teju visi darba ņēmēji. Savukārt tie, kam ir bērni vai citi apgādājamie, iegūs dubultā, jo no gada vidus no pašreizējiem 70 līdz 80 latiem mēnesī paaugstināsies nodokļa atvieglojums, stāsta Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta vadītājs Ilmārs Šņucins.
Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu un administrēšanu pilnībā pārņems šī nodokļa ieņēmumu saņēmējas - pašvaldības. Tās īpašumiem drīkstēs noteikt likmi robežās no 0,2% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības. Dzīvojamajām platībām varēs saglabāt līdzšinējās likmes, bet neapsaimniekotiem īpašumiem būs iespējams piemērot trīsreiz lielāku likmi - līdz 4,5% no kadastrālās vērtības. Daudzbērnu ģimenēm būs tiesības saņemt nodokļa atlaidi 50% apmērā. Finanšu ministrijas speciālists Šņucins gan neprognozē šogad lielas izmaiņas šī nodokļa piemērošanā.
Sociālajā jomā vislielākās izmaiņas saistītas ar atbalstu ģimenēm ar maziem bērniem. Dubultosies krīzes gados noteiktie vecāku pabalsta jeb tā sauktās māmiņalgas, kā arī maternitātes un paternitātes pabalsta griesti. Būtiski jeb līdz 100 latiem mēnesī paaugstināsies gan minimālā māmiņalga, gan arī pabalsts par gada līdz pusotra veca bērna kopšanu un tāpat arī ikmēneša piemaksa par līdz pusotru gadu vecu dvīņu un vairāku vienās dzemdībās dzimušu bērnu aprūpi. Labklājības ministrijas speciāliste Ināra Baranovska klāsta, ka esošajiem māmiņalgu un citu pabalstu saņēmējiem gada sākumā mainītos pabalstus automātiski pārrēķinās. Pēc māmiņalgu un citu pabalstu griestu paaugstināšanas pabalstu bez ierobežojumiem saņems daudz vairāk cilvēku.
Jaunais gads nesīs arī krīzes gados krasi samazinātās pensiju otrā līmeņa iemaksu likmes palielinājumu - no līdzšinējiem 2% līdz 4%, plānoto 6% līmeni pakāpeniski sasniedzot 2016.gadā. Bezdarbinieku pabalstu vairs nediferencēs atkarībā no apdrošināšanas stāža un to visiem bez darba palikušajiem maksās deviņus mēnešus.
Savukārt trūcīgajiem paredzētais garantētais minimālais ienākums šogad saruks un visiem būs 35 lati mēnesī. Tiesa, pašvaldības varēs no savas kabatas piemaksāt un audzēt pabalstu noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem vai pensionāriem.