Izmaiņas sistēmā nevēlas. Pretēji ekspertu ieteikumiem ministrijas no izdienas pensijām neatsakās

Galvenais arguments par labu izdienas pensijām – zema atalgojuma apstākļos tās ir teju vienīgais bonuss, kas palīdz piesaistīt un noturēt darbiniekus. Tajā pašā laikā pret izdienas pensiju sistēmu iestājas gan sociālās jomas eksperti, gan Latvijas Darba devēju konfederācija. 

75 miljoni gadā

VK norāda, ka izdienas pensijas valstij izmaksā arvien dārgāk un šobrīd jau pārsniedz 75 miljonus eiro gadā. Pēc pašreizējām aplēsēm, nākotnes saistības, kuras valsts ir uzņēmusies izdienas pensiju nodrošināšanai, ir vismaz 4,5 miljardu eiro apmērā. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu nopelnītā valsts vecuma pensija. Turklāt VK uzsver: lai gan izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, veiktā datu analīze liecina, ka septiņi no 10 izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus.

Šobrīd Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro, Ārlietu ministrijai nepilnu 53 miljonu eiro, KNAB 11,5 miljonu eiro, Kultūras ministrijai pusotra miljona eiro, Labklājības ministrijai 645 miljonu eiro, Prokuratūrai 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.

Ministrijas nepiekāpjas

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), taujāts par izdienas pensiju lietderību un iespējamām reformām, norāda: "Ja mēs vēlamies kaut ko mainīt izdienas pensiju sistēmā, tad jārod alternatīvas, kādas varam piedāvāt šiem cilvēkiem. Izdienas pensija ir viens no pēdējiem bonusiem, kāpēc cilvēki vēl ir gatavi par salīdzinoši mazu algu strādāt iekšlietu dienestos un pildīt valsts uzdotās funkcijas. Iespējams, ir jāpārskata subjektu loks, kas saņem izdienas pensijas, bet ir jābūt plānam, kādā veidā mēs pakāpeniski palielinātu atalgojumu un noteiktu citas sociālās garantijas. Plānveida atalgojuma palielināšanu biju ierosinājis Ministru kabinetā, taču tas netika atbalstīts. Pastāvošais dienestu darbinieku trūkums arī ir faktors, kādēļ izdienas pensiju saņemošie turpina darbu, un Igaunijā šobrīd redzam tādu pašu sistēmu. Ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai cilvēki masveidā nepamestu darbu. Runājot par administratīvo personālu, periodā no 2011. līdz 2016. gadam atbalsta funkciju amati tika pārveidoti par iestāžu darbiniekiem (ieskaitot lietvedību, grāmatvedību, personāldaļu), kas vairs nevar pretendēt uz izdienas pensiju."