Pēdējo piecu gadu laikā (2018.–2022. gads) Latvijā īpašuma apdrošināšanas zaudējumi klimata pārmaiņu un dabas stihiju rezultātā ir pieauguši desmitkārtīgi, 2022. gadā izmaksātājām atlīdzībām sasniedzot 5,4 miljonus eiro. Būtiski augušas arī lauksaimniekiem izmaksātās atlīdzības, it īpaši par sējumiem.
Diemžēl statistika vienotā formātā par dabas stihiju nodarīto zaudējumu atlīdzībām īpašuma, KASKO un lauksaimniecības apdrošināšanā netiek apkopota. Savukārt pērnā gada augusta vētras nodarītie zaudējumi vien jau sasnieguši 16,6 miljonus eiro (izmaksātās un rezervētās summas), liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Šie dati ietver KASKO, īpašuma un lauksaimniecības apdrošināšanu. Pērnā gada ziemā plūdu nodarītie zaudējumi Jēkabpils novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldības un valsts iestādēm sasniedza 1,3 miljonus eiro. Par šā gada 11. jūlija negaisu apdrošinātāji saņēmuši apmēram 300 atlīdzības pieteikumu par aptuveni vienu miljonu eiro.
"Kopumā plūdu biežums īpaši mainījies nav, bet vētru un nopietnu krusu biežums pieaug. Praktiski visas Eiropas valstis ir pakļautas plūdu riskam un jūras līmeņa paaugstināšanās sekām, savukārt ūdens krīzei, karstuma stresam un ugunsgrēkiem ir vairāk reģionāls raksturs," norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Latvijā, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prognozēm, visaugstākais iestāšanās risks ir plūdiem, mežu un kūdras purvu ugunsgrēkiem un karstumam. Tad seko vidēji augsts jūras līmeņa celšanās, lietavu, stipra sala, vētru, krusas un sausuma risks. Vismazāk Latviju apdraud (zems risks) zemestrīces un slapja sniega nogulums.
Jāmainās līdzi
Klasiskās plūdu zonas ir samērā labi zināmas. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) rīcībā ir labas plūdu kartes, līdz ar to apdrošinātāji sadarbojas ar LVĢMC un tās izmanto. Te gan ir cita, dziļāka problēma, atzīmē J. Abāšins, uzdodot jautājumu, kādēļ vispār tiek pašvaldību plānojuma līmenī atļauta apbūve šādās plūdu risku teritorijās. Atļaujot būvēt jaunas mājas kādas upes palienes joslā, ar diezgan lielu ticamību var prognozēt, ka, ja ne tuvāko piecu gadu laikā, tad 10 gadu laikā īpašums applūdīs.
Par īpašumu sargāšanu no iespējamu dabas katastrofu nodarītiem zaudējumiem jādomā pastāvīgi, jau sākot ar brīdi, kad tiek plānota būvniecība. Piemēram, pašvaldībām, veidojot zonējumus, jāņem vērā teritorijas izvietojums un klimatiskie apstākļi, piemēram, plūdu kartes. Tāpat vērts uzlabot ēku drošumu un noturību u.c.
Salīdzinot gada laikus (ziemas, vasaras u.c.), kad ir lielākās izmaksas Latvijā par dabas stihijām, asociācijā vērtē, ka pamatā tie ir plūdi un pali pavasaros (Jēkabpilī gan tas bija jau ziemā) un pieaugoša tendence ir vasaras vētrām un citiem ekstrēmiem laikapstākļiem – sausums, krusa u.c. Savukārt vislielākās vienreizējas stihijas zaudējumu izmaksas bija pērn augustā.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Katrs šāds stihijas gadījums cilvēkiem liek vairāk aizdomāties par iespējām pasargāt sevi un savu īpašumu nelaimes gadījumā. Fiziskas personas apdrošinās vairāk, īpaši tajos reģionos, kur šīs lokālās nelaimes ir notikušas, piemēram, šādu intereses pieaugumu apdrošinātāji sajuta pēc plūdiem Jēkabpilī, jo par plūdu riskiem aizdomājās arī tādi īpašnieki, kas līdz šim jutās droši un tālu no ierastā plūdu apgabala. Savukārt juridiskās personas vairāk neapdrošinās, jo jau ir bijušas samērā labi apdrošinātas pret šādiem un citiem riskiem.
"Iespējams, arī Latvijā izpētes vērts jautājums būtu dabas katastrofu fonda izveide, kas būtu pārdomāta un stratēģiska iespēja pārstāt maksāt par paredzamiem zaudējumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," ieminas J. Abāšins.
Visā pasaulē
Kopumā pasaulē 2023. gadā apdrošinātāju izmaksātās atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem pārsniedza 118 miljardus dolāru (109 miljardi eiro). Pērn 24 valstis un teritorijas pasaulē fiksēja rekordaugstas temperatūras. Arī Latvijā pērn fiksēti vairāki temperatūras maksimumi, kas turpinās šogad, – LVĢMC nupat jūlijā paziņoja, ka 2024. gada kalendārā pavasara vidējā gaisa temperatūra Latvijā par 2,4 grādiem pārsniedza normu, sasniedzot +8,3 grādus.
Kopējie globālās ekonomikas zaudējumi no dabas katastrofām pērn sasniedza 380 miljardus dolāru (350 miljardi eiro), kas ir 22% virs XXI gadsimta vidējā rādītāja. Lielākos zaudējumus parasti rada zemestrīces, bet daba parūpējas arī par citiem "pārsteigumiem", piemēram, lielākais fiksētais krusas grauds bijis 19 cm diametrā, liecina apdrošināšanas brokeru kompānijas Aon apkopotie dati.
Ietekmē cenas
Polišu prēmijas (cenas) ietekmē daudzi faktori, t.sk. globālais pārapdrošināšanas tirgus, kuru savukārt ietekmē arī globālās klimatiskās izmaiņas, katra apdrošinātāja riska apetīte, apdrošināmo klientu skaits, ģeogrāfiskā izkliede utt. J. Abāšins viennozīmīgi nesaka, ka prēmijas (cenas) pieaugs, jo, ja pieaug klientu skaits un izkliede un apdrošinātāju efektivitāte, cenas var arī nepieaugt. Tomēr nenoliedzami ir tas, ka šādu nopietnu dabas nodarījumu skaita un apjoma pieaugums izdara spiedienu uz prēmijām (cenām).
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
