Izmeklējot nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ, policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm

Jānis Raimonds Kancāns savulaik bija sporta pedagogs Medicīnas institūtā un Policijas akadēmijā. Jaunībā viņš bija profesionāls sportists. Turpināja skriet un dzīvot aktīvu dzīvesveidu arī pārsniedzot 70 gadu slieksni. Pirms trim gadiem viņam labajā kājā atklāja nopietnus asinsrites traucējumus.Tiem progresējot, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā izlēma pacientam kāju amputēt.

Pirmā pēcoperācijas nedēļa pagāja bez komplikācijām, taču drīz slimnieks palika apātisks, zaudēja ēstgribu. Viņa brūce nedzija, kā rezultātā organismā izplatījās infekcija. Antibakteriālā terapija nedeva rezultātus. Kancāna meita, Kristīne Mūrniece, runāja ar ārstējošo ārsti - rezidenti Sintija Lapsu. Viņa mierināja, ka ārstēšana notiekot pēc plāna.

Infekcijas perēkli sastrutojošajā amputētajā kājas brūcē ārste rezidente nolēma likvidēt ķirurģiski. Kopš šāda lēmuma pagāja divas garas dienas. Kancānu operācijas zālē ieveda pusnaktī ar kavētu samaņu. Neskatoties uz sirdsdarbības traucējumiem un būtiski zemo asinsspiedienu, anesteziologs Dainis Seimuškins ievadīja vispārējo narkozi, un Kancāna sirds apstājās. Pacientu atdzīvināja, bet skābekļa bads bija izraisījis neatgriezeniskus bojājumus smadzenēs.

Viņa dzīvību vēl mākslīgi uzturēja divas nedēļas, līdz viņa sirds apstājās. "No dakteru puses ierakstītais tiešais nāves cēlonis ir intoksikācija. Baidījās rakstīt - sepse. Es domāju, ja būtu pienācīgi ārstēts pēc kājas amputācijas, ar pareizām zālēm, nekas tāds nebūtu vajadzīgs [brūces tīrīšana vispārējā narkozē], to pierāda arī tas, ka, nomainot zāles reanimācijā, šī brūce sadzija. Bet cilvēks jau ir beigts," notikušo skaidro Kancāna meita. Viņa izlēma tiesas ceļā noskaidrot lēmumu aiz izvēles ievadīt vispārējo narkozi.

Ārsti rezidenti strādā sertificētu ārstu uzraudzībā. Pacienta Kancāna gadījumā tas bija ķirurgs Andis Lēmanis. Lēmanis vainu par pacienta nāvi uzņemties atsakās. "Tā lai tagad pateiktu, ka mēs esam vainīgi pie šā konkrētā pacienta nāves, nevar. Es pilnīgi nepiekrītu, ka viņš ir bijis nepareizi ārstēts vai ka viņam ir nodarīts kas slikts, kas novestu pie nāves," saka Lēmanis.

Ķirurgs arī uzstāja, ka pirms pacientam iestājās klīniskā nāve, tika veikta otra operācija, kuras laikā izdevās brūci sanēt.  Ieraksti medicīnas dokumentos daktera Lēmaņa teikto neapstiprina. Anesteziologs pēc operācijas raksta - "Operācija atcelta. Pacients galēji smagā stāvoklī pārvests uz reanimāciju". Arī Kancāna medicīniskajā kartē Lēmaņa pašrocīgi ierakstītais liecina - liktenīgajā naktī pacienta stāvoklis pēc atdzīvināšanas ieplānoto revīziju nepieļauj. 

Lai noskaidrotu, vai notikušajā nav saskatāma iespējama ārstu nolaidība Mūrniece, konsultējoties ar ģimenē esošajiem mediķiem, nolēma vērsties policijā. Lietu ierosināja pagājušā gada sākumā. Pusgadu vēlāk Mūrnieci uzaicināja uz policijas iecirkni, taču tur atklājas, ka pavēsti sūtījusī inspektore strādā nu jau citā iecirknī.  Izmeklētāji nomainījās vēl vairākas reizes. Šajā vasarā mirušā pacienta meita rakstīja nu jau ceturtajai izmeklētājai, Kristīnei Biļeckai, lūgumu sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu, lai nepieļautu procesa novilcināšanu. Izmeklētāja pieņēma lēmumu informāciju nesniegt, jo lietā neesot pabeigts ne Veselības inspekcijas izvērtējums, ne tiesu medicīniskā ekspertīze. Tā nebija taisnība, Inspekcija savu darbu bija pabeigusi jau pirms pusgada, arī ekspertīzē bija zināms rezultāts.

Andrejs Maslovs, Valsts policijas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, policistes rakstīto skaidro kā "pārrakstīšanās kļūdu." "Es uzskatu, ka tā ir pārrakstīšanās kļūda. Varbūt noslogotības dēļ, varbūt vēl kaut kādu iemeslu dēļ. Katrā ziņā, mums ir atbildes no tiem, kas šo sūdzību skatīja, un zināms, ka nekādi pārkāpumi no Biļeckas puses netika pieļauti," informē Maslovs.  Arī amatā augstāks Rīgas tiesas apgabala Virsprokurors Armīns Meisters nav konstatējis, ka policistes ziņotais būtu pretrunā krimināllietas materiāliem. Viņš uzskata, ka policiste nav jāsoda, esot pietiekami pieļauto trūkumu pārrunāt.

Virsprokurors ar 18 gadu pieredzi atsakās skaidrot, kāpēc maldinošo informāciju sniegušās policistes darbu sauc par vispusīgu un objektīvu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers raidījumam interviju atteica. Nekā personīga citē viņa rakstisko atbildi: "Ņemot vērā, ka ģenerālprokurors kriminālprocesā nerealizē ne uzraudzības, ne kontroles funkcijas, nav likumīga pamata komentāra sniegšanai. Šobrīd rit pārbaude par šo lietu un jebkāda viedokļa paušana var tikt novērtēta kā pārbaudes ietekmēšana."

Noilgums Mūrnieces tēva lietā ir pieci gadi, trīs no tiem jau pagājuši. Mirušā pacienta meita vairākkārt lūgusi sevi lietā atzīt par cietušo, tas ļautu viņai ne vien efektīvi piedalīties izmeklēšanā, bet arī pieteikt noraidījumu kriminālprocesu veicošām amatpersonām. Tomēr viņai šādas tiesības liedz.