Izredzes saglabāt mēra amatu ir sešiem no septiņu lielo pilsētu vadītājiem
Pārliecinoši uzvar
Pārliecinošu vairākumu, kas dod iespēju vieniem nodrošināt mēra ievēlēšanu, Tautas partija ar septiņiem no 13 mandātiem ir ieguvusi Valmierā, Saskaņas centrs — Rēzeknē, kur SC ir deviņas no 15 vietām domē. Rēzeknes mēra amatam SC ir nominējis uzņēmēju, bijušo Saeimas deputātu Aleksandru Bartaševicu. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka SC būs pārstāvēts visu lielo pilsētu domēs, izņemot Valmieru, kur nestartēja. No TP saraksta ir ievēlēts vienīgi līdzšinējais Rēzeknes mērs Juris Guntis Vjakse, bet šis rezultāts nedod izredzes amatu saglabāt. Iespēja turpināt darbu Valmieras domes vadībā ir viņa partijas biedram Inesim Boķim.
Ventspilī astoņus no 13 mandātiem ir saņēmusi reģionālā partija Latvijai un Ventspilij, kas bijusi pie varas kopš tās dibināšanas. Šīs partijas mēra kandidāts Aivars Lembergs ir vadījis Ventspili kopš 90.gadu sākuma un arī tagad izvirzīts mēra postenim, pa spīti apsūdzībām smagos noziegumos. Taču A.Lembergam būšot divi pirmie vietnieki, apgalvoja viens no viņiem — Guntis Blumbergs, kurš Saeimas deputāta mandātu nomainīs pret darbu pašvaldībā. Viņa kompetencē būs arī Rīgas institūcijās kārtojamie jautājumi, savukārt līdzšinējais pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš, kurš vadīja pilsētu laikā, kad A.Lembergam bija ierobežotas iespējas veikt amata pienākumus, galvenokārt strādāšot Ventspilī. A.Lembergs ir ievēlēts ar labāko rezultātu, jo ir saņēmis visvairāk krustiņu. Tajā pašā laikā 1087 balsotāji viņu ir svītrojuši, bet pret J.Vītoliņu bijuši tikai 284 viņa partijas vēlētāji. G.Blumbergs sarakstā no 16.vietas ir pacēlies uz 3.pozīciju.
Daugavpilī vēl nevienojas
Liepājas dome lielo pilsētu vidū ir vissadrumstalotākā, jo tajā iekļuvuši astoņi politiskie spēki, no kuriem seši būs pārstāvēti ar vienu deputātu. Taču Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš vadījis pilsētu 12 gadu, jau ir parakstījis koalīcijas līgumu ar TP, TB/LNNK, LPP/LC un Jauno laiku — no šīm partijām domē ievēlēti sarakstu līderi.
U.Sesks Dienai uzsvēra nepieciešamību krīzes laikā konsolidēt visus konstruktīvos politiķus. Arī Jelgavas domes priekšsēdis Andris Rāviņš (ZZS) ir atradis sabiedrotos — JL, TB/LNNK un SC. Viņš Dienai apgalvoja, ka ir piedāvājis kopā strādāt arī savam lielākajam pirmsvēlēšanu konkurentam LPP/LC, kura saraksta līderi Daini Liepiņu gan šī priekšlikuma veids neapmierina — sarunas piedāvātas tikai pēc tam, kad jau noslēgts koalīcijas līgums bez LPP/LC. Turklāt sarunu iniciators esot bijis D.Liepiņš, kā viņš pats norādīja Dienai.
Trauslu vairākumu ir izveidojis arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs (LPP/LC) sadarbībā ar Latvijas Zemnieku savienību, kuru domē pārstāvēs bijušais Saukas pagasta un Jēkabpils rajona padomes priekšsēdis Jānis Raščevskis, un Saskaņas centru. Šī bija viena no pašvaldībām, kur ZZS dalīborganizācijas LZS un Latvijas Zaļā partija startēja atsevišķi, viena no tām varētu palikt opozīcijā. Neoficiāli zināms, ka L.Salceviču varētu atbalstīt arī PCTVL, ar ko nav vienošanās par sadarbību. Taču šādus paredzējumus grūti pierādīt, jo domes priekšsēžu vēlēšanas, kas visā Latvijā notiks 1.jūlijā, ir aizklātas, tāpēc rezultātus grūti prognozēt, jo atsevišķos gadījumos nav vienprātības pat viena saraksta deputātu vidū. Tāda situācija esot Daugavpilī, kurā līdz šim neesot izdevies panākt vienošanos, lai arī domē iekļuvuši tikai četri politiskie spēki. Piecus mandātus ieguva gan domes priekšsēdes Ritas Strodes pārstāvētā LPP/LC, gan LSDSP, no kuras šajās vēlēšanās kā līderis startē Rihards Eigims. LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts atzina, ka vienošanās ar sabiedrotajiem vēl nav panākta, taču viņš cer, ka sarunas būs veiksmīgas un R.Strode arī turpmāk vadīs Daugavpili. Ja viņai un arī L.Salcevičam izdosies posteņus saglabāt, vadība varētu mainīties tikai vienā no septiņām lielajām pilsētām — Rēzeknē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.