Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Izskan aicinājumi lauzt līgumu ar fotoradaru ieviesējiem, ierēdņi šādu scenāriju izslēdz

Savulaik uz Dienas jautājumu, kādēļ Iekšlietu ministrija (IeM) fotoradarus vēlējās iepirkt tieši no uzņēmuma Vitronic, ministrijas pārstāvji atbildēja - lai nebūtu jāpērk kaķis maisā, bet būtu droši, ka saņems kvalitatīvu preci no ražotāja bez starpniekiem. Beigu beigās Vitronic uzvarēja radaru iepirkuma konkursā, tomēr, kaut kvalitatīvo «kaķi» izdevās nopirkt bez «maisa», tā piegāde ir ievilkusies un «kaķis» sācis nepacietībā skrāpēt pircējam rokas - arvien skaļāk izskan pārmetumi par valsts iestāžu nespēju tikt galā ar privāto partneri, un vairākas bijušās augstākā ranga iekšlietu amatpersonas aicinājušas apdomāt, vai līgums ar Vitronic nav jālauž.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā 34 pārvietojamie radari, bet, kaut līdz 20. maijam, kas noteikts kā termiņš visu radaru ieviešanai, palikuši mazāk nekā divi mēneši, solītie 110 stacionārie radari vēl nav manīti. Pirmos 29 stacionāros radarus bija plānots uzstādīt līdz 2011. gada oktobra beigām, bet, kad termiņš pienāca un pagāja, tie vēl nebija parādījušies. Vitronic Baltica skaidrojās, ka nācies saskarties ar negaidītām tehniskām problēmām, turklāt darbu iekavējis arī finansiālā partnera Latvijas krājbankas krahs.

Savukārt autovadītāju sašutumu izraisīja gadījumi, kad pārvietojamie fotoradari tika slēpti un uzstādīti ar policiju nesaskaņotās vietās. Iepriekš Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš to žurnālistiem skaidroja ar radaru ieviesēju pieredzes trūkumu, nevis apzinātu ļaunprātību, tomēr pagājušonedēļ arī viņa mērs bija pilns, un intervijā Lietišķajai Dienai E. Zivtiņš atklāti sūdzējās, ka fotoradaru ieviesēji «nepakļaujas nekādai disciplīnai» un viņam «kā policistam attiecībā uz viņiem nav nekādu ietekmēšanas līdzekļu».

Viņš skaidroja: «Nebija plānots, ka sāksim strādāt tikai un vienīgi ar pārvietojamajiem fotoradariem - tas pēc būtības ir nepareizi. Bijām ieplānojuši, ka sāksim strādāt ar stacionārajiem fotoradariem un tikai pēc tam katrā konkrētajā posmā nāktu klāt kāda daļiņa pārvietojamo radaru. Bet dzīve ieviesa savas korekcijas - vispirms naudas problēmas, tad vēl kaut kas. Turklāt dabūju cilvēkus, kuriem nevaru dot pavēles.»

Darot arī neiespējamo

Paši radaru ieviesēji uz šo kritiku publiski reaģējuši nav. Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs Dienaikomentārus par to sniegt atteicās, tikai uzsvēra, ka «intensīvi strādājam, darām visu iespējamo un arī neiespējamo», lai līdz 20. maijam visi radari būtu ieviesti.

Kamēr Vitronic Baltica klusē, kritiķu pulks aug augumā. Bijušais VP šefs Juris Rekšņa Diena.lv teicis, ka valstij līgums būtu jālauž, jo labā ideja esot izpurgāta - fotoradari no satiksmes drošības uzlabotājiem esot pārvērtušies peļņas projektā. Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kuru pašu savulaik portāls Pietiek.com centās saistīt ar Vitronic Baltica lobēšanu, Dienas rītā kritizēja ap fotoradariem valdošo haosu un arī pieļāva, ka būtu jādomā par līguma laušanu. Vēlāk jautāta, kādēļ, pati būdama iekšlietu ministre, nav novērsusi šādas situācijas izveidošanās iespēju, ekspolitiķe tikai atgaiņājās, ka neesot bijusi radaru iepirkuma konkursa komisijā, tādēļ par tehniskajām lietām neko nemākot teikt.

Bijusī ministre jautājumus pāradresēja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei, kura vadīja konkursa komisiju, bet, kad Diena viņu sazvanīja, viņa no komentāriem atteicās un norādīja, ka ir ārzemēs. Savukārt IeM Preses dienests rakstveida atbildē uz Dienas jautājumu, vai tiešām, gatavojoties fotoradaru iepirkumam, varbūtība, ka firma savas saistības varētu nepildīt, nebija apzināta, tikai vēlreiz īsi atstāstīja, kādu kompetenču sadalījumu starp radaru ieviesējiem un VP paredz līgums, un uzsvēra, ka privātā partnera pārkāpumu gadījumā VP «reaģē un kompetences ietvaros novērš šādas situācijas».

Valsts naudu netērē

IeM arī piebilda, ka «šis ir pirmais valsts un privāto partneru sadarbības mēģinājums un abas puses saskaras ar problēmām un jautājumiem, kurus iepriekš nevarēja paredzēt». Kamēr nav pienācis 20. maijs, «par līguma laušanu runāt nevar». Turklāt valstij jebkurā gadījumā šobrīd neesot nepieciešamo 11 miljonu latu, lai tā radarus varētu ieviestu pati. Patlaban īstenotajā projektā no valsts maka nav ieguldīts ne santīms, tādēļ «kaut viena fotoradara uzstādīšana satiksmes drošības labā valstij ir izdevīgāka nekā to neesamība».

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP) norādīja, ka «fotoradaru projekts bija iepriekšējās valdības politisks lēmums», un piebilda, ka līgumā «ir paredzētas konkrētas sankcijas, kuras līgumsoda veidā pašlaik privātais partneris maksā». Konkrēto sankciju apmēru naudas ziņā viņš gan neminēja, bet jāpiebilst, ka TV3 raidījums Nekā personīga vēl nesen ziņoja, ka radaru ieviesējiem paredzētais līgumsods esot tikai 0,001%. Raidījums rēķināja, ka viņiem tādēļ iznākot izdevīgāk maksāt līgumsodu, nekā uzstādīt stacionāros radarus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas