Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.
Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums Amrop, kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.
Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.
Tāpat pretendentiem jābūt guvušiem starptautisku vai starpresoru sadarbības pieredzi, veiksmīgu pārmaiņu vadības pieredzi, kā arī jāspēj risināt jautājumus sistēmiski un strādāt ar sarežģītu un liela apjoma informāciju. No amata kandidātiem tiek sagaidītas arī zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu. Kandidātiem jāpārvalda teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas, prezentācijas prasmes un angļu valoda.
Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmā kārta tiks sākta 14.septembrī, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Vienlaikus personālatlases kompānija gatavos un komisijai iesniegs detalizētus komentārus, tai skaitā arī potenciālo reputācijas risku analīzi par katru kandidātu, ko ieteiks komisijai virzīt uz nākamo kārtu.
Konkursa otrās kārtas gaitā pretendents konkursa komisijai un personālatlases speciālistiem skaidros savu motivāciju un iepazīstinās ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī atbildēs uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Trešajā kārtā personālvadības speciālisti izvērtēs pretendentu vadības kompetences un par katru pretendentu sagatavos kopsavilkumu no šajā kārtā gūtajiem secinājumiem. Izvērtējot personālatlases kompānijas iesniegto informāciju, kā arī visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu personālatlases speciālisti apkopos atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veiks padziļinātu reputācijas risku analīzi.
Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja valdība atbalstīs izvirzīto VID ģenerāldirektora amata kandidatūru, konkursa uzvarētājs šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 4030 eiro apmērā. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt atlīdzības mainīgo daļu jeb piemaksas un novērtēšanas prēmiju, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada VK direktors Jānis Citskovskis. Komisiju veido Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja Ieva Tetere. Tāpat pretendentu atlases procesā piedalīsies neatkarīgi novērotāji, kas tiks noteikti konkursa gaitā. Konkursa komisija sadarbosies arī ar drošības iestādēm.
Kā ziņots, VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.
13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".