Štālbergs aģentūrai LETA nevēlējās atklāt prasības summu, bet stāstīja, ka prasība saistīta ar uzdevuma līgumu un 2006.gadā pret viņu vērstajām apsūdzībām naudas izspiešanā. Viņš uzskata, ka tolaik pie viņa veiktajā kratīšanā izņemts cits līgums, nevis tas, kas izmantots pret viņu vērstajā lietā par izspiešanu. To, pēc viņa domām, apliecinot dažādas atzīmes uz dokumentiem, tādejādi ir pamats uzskatīt, ka varētu būt notikusi lietisko pierādījumu apmaiņa.
IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane aģentūrai LETA sacīja, ka Štālbergs prasa piedzīt iepriekšminēto summu - trīs miljonus latu. Lai gan prasība saistīta ar valsts policijas veikto kriminālprocesu un tai ar ministriju nebūtu saistības, IeM šo Štālberga prasību neatzīstot.
Rīgas apgabaltiesa Štālberga šā gada janvārī tiesā iesniegto prasību bija paredzējusi šodien izskatīt pēc būtības, taču viņš jūnija vidū bija to grozījis, kā atbildētāju norādot ne tikai IeM, bet arī ONAP. ONAP tikai 19.jūnijā bija nosūtīts paziņojums par pieaicināšanu lietā, tāpēc policija līdz šīsdienas sēdei vēl nebija paspējusi iesniegt likumā noteiktos paskaidrojumus. Policijas pārstāvis Gatis Gailis šī iemesla dēļ lūdza lietas izskatīšanu atlikt. Šim viedoklim piekrita arī IeM pārstāve Nataļja Kiškele.
Tiesa šodien mudināja arī pašu prasītāju izmantot savas tiesības un iesniegt pierādījumus, jo šobrīd neesot skaidrības, vai prasītājs, kad viņam radušās aizdomas par iespējamām izmeklētāju pretlikumīgām darbībām ar lietiskajiem pierādījumiem, par to informējis uzraugošās iestādes.
Štālbergs uz to paskaidroja, ka šobrīd notiek tiesvedība Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurā viņš ir apsūdzētā statusā un saistībā ar šīs krimināllietas pierādījumiem, par kādu uzskatāms arī konkrētais līgums jeb lietiskais pierādījums, iepriekš viņš vērsies prokuratūrā. Savukārt prokuratūra atbildējusi, ka procesa virzītājs šajā lietā ir tiesa un par šo apstākli viņš skaidrojumus arī sniedzis. Lietas izskatīšanu šodien Rīgas apgabaltiesa atlika līdz 30.oktobrim plkst. 10.30.
LETA jau ziņoja, ka Štālbergam apsūdzība uzrādīta par 7,7 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) izspiešanu no Vilkastes, tāpat kā arī par draudēšanu viņai ar vardarbību, apkaunojošu ziņu izplatīšanu un līguma nolaupīšanu "SEB bankai". Līdz ar to cietušā statuss lietā piemērots ne tikai Vaškeviča sievai Vilkastei, bet arī bankai.
Štālbergs patlaban pats nonācis uz apsūdzēto sola vairākos kriminālprocesos - viņš tiek tiesāts gan jau minētajā lietā par naudas izspiešanu no Vilkastes, gan arī par komercnoslēpumu saturošus dokumentu nolaupīšanu no viņas biroja telpām. Pēdējā no apsūdzībām tiek vērtēta tajā pašā kriminālprocesā, kurā drošībniekam Edgaram Gulbim inkriminēta Vaškeviča automašīnas dedzināšanas atbalstīšana un virkne citu noziegumu. Šo lietu aiz slēgtām durvīm izskata Rīgas apgabaltiesa.
Savukārt Vilkaste uz tiesas sola sēdusies par kukuļa došanu Rīgas domes amatpersonām, lai it kā mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1, taču arī šajā lietā kā liecinieks, kas liecinājis pret Vilkasti, ir iesaistīts Štālbergs. Vēl tiesā atrodas kāda krimināllieta, kurā pēc panta par tiesas lēmuma tīšu neizpildīšanu vai tā izpildes kavēšanu apsūdzēta Vilkastes 77 gadus vecā mājkalpotāja Ņina Mihailova, kura 2008.gada pavasarī neatvēra durvis KNAB darbiniekiem, kas bija ieradušies veikt kratīšanu Vilkastes dzīvesvietā.