Ar to varēs identificēt galvenās slāpekļa plūsmas, tā avotus un izvērtēt slāpekļa plūsmu samazinošos pasākumus.
Tas nepieciešams vienotas vides politikas izstrādāšanai, lai Rīgas jūras līcī samazinātu to slāpekļa apjomu, ko rada lauksaimniecības un rūpniecības sektors, kas ir galvenie slāpekļa avoti Baltijas jūras sateces baseinā.
Gada laikā Rīgas jūras līcī ieplūst aptuveni 67 000 tonnu slāpekļa, un pusi no tā veido pārrobežu piesārņojums, kas būtiski ietekmē ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan arī Baltijas jūrā, stāstīja Vizbulis.
Projekta komanda kā vienu no rezultātiem izstrādā un aprobē virtuālo GURINIMAS rīku, kas iesaistītajām pusēm palīdz izprast slāpekļa apriti, tā plūsmas un plūsmu apjomus starp dažādiem sektoriem. Ar virtuālā rīka palīdzību varēs skaitliski novērtēt Latvijas un Igaunijas slāpekļa budžetu gada griezumā.
Lietotājam būs iespēja modelēt gan ieplūstošos, gan izplūstošos slāpekļa apjomus, kas hidrosfēru saista ar citiem sektoriem (lauksaimniecību, atmosfēru, enerģētiku un rūpniecību, tostarp pārtikas un lopbarības ražošanu, zivsaimniecību, mežsaimniecību un dabiskās vides (mitrājus), notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanu, mājsaimniecības), pašam lietotājam mainot ievades datus interesējošajai teritorijai, piemēram, platību, lopu skaitu, veiktos ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus.
Projektā iegūtā informācija palīdzēs izvērtēt, kuros sektoros būtu jāsamazina slāpekļa nonākšana vidē, lai sasniegtu nepieciešamo slodžu samazinājumu uz Baltijas jūru, kā arī uzlabotu iekšzemes ūdeņu kvalitāti.
Tāpat pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību veikt papildus nacionāla mēroga pētījumus valstij specifisku aktivitāšu datu ieguvei un slāpekļa plūsmu aprēķinu precizēšanai, kā arī realizēt pasākumus slāpekļa slodžu mazināšanai.
"Baltijas jūras reģionā pārlieku lielais slāpekļa daudzums ir viens no galvenajiem eitrofikācijas jeb aizaugšanas izraisītājiem. Nozīmīgākā slāpekļa plūsma uz tā dēvētajiem dabas ūdeņiem nāk no pārrobežu avotiem. Tās ir 33 800 tonnas reaktīvā slāpekļa gadā. Galvenais slāpekļa piesārņojums nāk no Krievijas, Baltkrievijas caur Daugavu, no Lietuvas caur Lielupi, Ventu un Bārtu. Ūdeņiem piesātinoties ar augu barības vielām, tiek veicināta upju un ezeru aizaugšana un to kvalitātes samazināšanās," uzsvēra LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadošais speciālists Emīls Rubīns.
Ūdens kvalitāti Rīgas jūras līcī ietekmē tā apkārtnē esošo valstu, tostarp gan Igaunijas, gan Latvijas ekonomiskās aktivitātes. Slāpeklis tiek izmantots kā mēslojums lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā nevēlams blakusprodukts tas tiek emitēts gaisā un ar noteci nonāk ūdeņos, norādīja Rubīns.
Projekta dalībnieki iepazīstoties ar slāpekļa plūsmas analīzi starp ekonomiskajiem, mājsaimniecības un dabiskās vides sektoriem Latvijā, secina, ka Lauksaimniecības sektorā ienākošās un izejošās slāpekļa plūsmas ir līdzsvarā, bet pusi no ienākošajām plūsmām veido minerālmēsli, kas Latvijā tiek importēti.
Pārtikas rūpniecības un lopbarības industrijā galvenā ienākošā slāpekļa plūsma ir no lauksaimniecības sektora, bet izejošās plūsmas sadalās starp importu, lopkopības sektoru un mājsaimniecībām.
Virtuālā rīka GURINIMAS pilna versija tiks prezentēta projekta noslēguma konferencē, kura norisināsies šī gada 13. septembrī.
Pētījums veikts Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projektā GURINIMAS.
Projekta partneri ir Igaunijas Vides ministrija, Tallinas Tehniskā universitāte, LVĢMC, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.