Investīcijas Latvijai ir vajadzīgas, jo mūsu valstī vairāku vēsturisku faktoru ietekmē izveidojies investīciju deficīts. Tas nozīmē, ka jāpiesaista ārzemnieki. Vienlaikus jāpatur prātā šāda atziņa. "Ārvalstu investīcijas ir tikai starpmērķis, bet galamērķis – bagāti cilvēki bagātā Latvijā. Lai vietējie uzņēmēji vairāk pelna un investē naudu atkal mūsu valstī," tā uzskata uzņēmējs Jānis Ošlejs un turpina: "Valstij kopumā ir jārūpējas par savējiem!"
Arī pats saviem uzņēmumiem viņš piesaistījis ārvalstu investoru, iegūstot citu uzrāvienu, ātrumu. "Esam izmantojuši gan ārvalstu investoru kapitālu, gan sakarus," stāsta Ošlejs. Ārzemnieki māk organizēt pārdošanu, ražošanu, mūsējie no viņiem var mācīties. Pats galvenais, ka ārvalstnieki nāk komplektā ar savu tirgu. Tāpēc ārvalstu investīcijas ir ļoti svarīgas, un Ošlejs zina, ko runā – pērn viņa dibinātais uzņēmums – betona grīdu ražotājs Primekss – saņēma Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas WIPO balvu par zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā 2016. gadā krities par aptuveni 0,2%, noslīdot līdz 13,52 miljardiem eiro. Taču tas nenozīmē, ka investoru aprūpē pieļautas dramatiskas kļūdas. Šis lielā mērā ir virtuāls samazinājums, kura avots ir finanšu sektors.
Proti, Latvijas veiksmes stāstam izpaliekot un mājsaimniecībām kūtri ņemot kredītus, Swedbank samazināja savu pamatkapitālu Latvijā no 942 856 206 eiro līdz 575 000 000 eiro. Tātad tikai no viena uzņēmuma kritums par 367,856 miljoniem eiro kopējā investīciju plūsmā. Zviedri no Latvijas pērn ņēmuši laukā savu kapitālu, tāpat arī vācieši un norvēģi. Pieaugums savukārt ir no Islandes, Austrijas, Maltas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Luksemburgas.
Lielākā daļa biznesa Latvijā ir vietējās izcelsmes. Ārzemnieki ir būtisks papildinājums, bet ne kodols, un viņu devumu Latvijas ekonomikā pareizi mērīt radītajās darba vietās, ne vien investētajā naudā. Kāpēc – to ilustrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols: "Investīcijas ir labas vai sliktas nevis naudas izcelsmes, bet to nodoma un sekundārā efekta dēļ. Kāds nopērk pēdējo Latvijas cukurfabriku, lai to slēgtu. Kāds mēģina pārņemt Latvijas finieri un izsludina akciju iepirkšanu tikai tāpēc, lai piekļūtu klientiem, nevis patiesi paplašinātu ražošanu un nodarbinātību Latvijā." Tomēr negatīvie piemēri esot izņēmums. LIAA ārzemniekiem ir pirmā pieturvieta nokļūšanai mūsu valstī, un iestāde lepojas ar virkni veiksmes stāstu, kuru tapšanā izdevies piedalīties un tos veicināt.
Kvist Industries ir dāņu kokrūpniecības uzņēmums, kas ražo dizaina krēslus un citus koka dizaina produktus. Starp Slovākiju un Latviju tas izvēlējās mūsu valsti. Mālpilī ir darbs vairāk nekā 600 cilvēkiem. Krievijas un Itālijas uzņēmums iCotton Liepājā strādā kopš 2011. gada, ražo higiēnas un kosmētikas preces. Pērn atvēra jaunu ražotni, un tagad darbs nodrošināts kopumā 175 cilvēkiem. Green Ocean ir Nīderlandē reģistrēts uzņēmums, kas ražo naftas piesārņojuma lokalizācijas bonas un spilvenus. No Krievijas tas daļēji pārnācis uz Mārupi. 2016. gada apsolījums ir zviedru mēbeļu dižveikala IKEA atnākšana – darbs 300 celtniekiem un vēlāk 400 pastāvīgu darba vietu veikalā.
Kopumā 2016. gadā no 79 jauniem projektiem un 35 projektiem no iepriekšējiem gadiem pozitīvs lēmums īstenot ieceri Latvijā pieņemts 21 gadījumā. Ja investoru solītais piepildīsies, tad ieguvums būs 717 jaunas darba vietas tādās jomās kā tekstila ražošana, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, zivsaimniecība, globālā biznesa serviss, zaļās tehnoloģijas un viesmīlības nozare.
Ir gan arī vismaz viens piemērs, kad vietējie Latvijas biznesa vides pārstāvji ar ārzemniekiem nonāk pretējās pusēs, un tieši mūsējie glābj to, kas ienācējiem nav izdevies. Tā noticis ar moduļu ēku ražotni Ventspilī. Vispirms norvēģi 2009. gadā to uzbūvēja – norvēģu kompānija Bau-How. Tad biznesu pārņēma citi skandināvi – Heimdal. Bizness nevedās, un 2013. gadā projektam jau "pieslēdzās" Latvijas nauda – tapa kopuzņēmums Heimdal Skonto Latvia. Visbeidzot 2015. gadā norvēģi aizgāja pavisam, un ražošanu pārņēma jaunizveidots uzņēmums Forta Modular, piederīgs Skonto grupai kopā ar investoru no Izraēlas, un meitas uzņēmums Forte Medical, kura nosaukumā jau ietverta specializācija.
Izpilddirektors Ermīns Sniedze stāsta, ka tieši specifiskā niša un plašāka tirgus ģeogrāfija ļāvusi uzņēmumam atkopties: "Norvēģi bija plānojuši taisīt tikai dzīvojamās mājas pašu tirgum, bet ar to bija par maz. Mūsu biznesa modelis ir plašāks."
LIAA investīciju analītiķi vēsta, ka globālās tendences liecina par būtisku jauno investīciju projektu apjoma samazinājumu Eiropas Savienībā. To nosaka vājā izaugsme, ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā un nenoteiktība Āzijas valstu tirgos, taču, "neraugoties uz to, Latvija turpina būt pievilcīga ārvalstu investoriem". Doing business reitings ir tam apliecinājums – 14. vieta no 190 valstīm.
Visu rakstu lasiet otrdienas 9.maija laikrakstā Diena!
reptilis