Viņš skaidro, ka ne Ikšķiles, ne acīmredzot arī Rīgas pašvaldība iepriekš nevarēja rēķināties ar izveidojušos situāciju. Tika plānots, ka izvestie dzīvnieki pielāgosies jaunajai videi, taču pēc pirmās pārvešanas secināms, ka pilsētas dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēka un vairs nebaidās.
Pašlaik Ikšķiles iedzīvotāji jau sūdzējušies par izjusto apdraudējumu, jo mežacūkas brīvi un bez bailēm nākot pagalmā un pat skrienot cilvēkiem virsū. Dzīvniekus nebiedējot arī suņi.
Trapiņš skaidro, ka šajā situācijā, kad dzīvnieki jau apdraud cilvēku, ir jārīkojas. Tādēļ tik lielā mērā, cik pieļauj normatīvi, mežacūkas Ikšķiles mežos tiks nomedītas. Tas ir svarīgi arī, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatības riskus.
Rīgas Medību koordinācijas komisija turpinās pilsētā noķertās mežacūkas izvest uz Rīgas domei piederošajiem mežiem, kas atrodas Ikšķiles administratīvajā teritorijā. Lai arī sākumā Ikšķiles mēram iebildumu nav bijis, pašreiz noprotams, ka par šo risinājumu pašvaldība nav sajūsmā, tomēr aizliegt Rīgas pašvaldībai šādi rīkoties nevar.
Kā ziņots, Rīgas Medību koordinācijas komisija vienojās, ka Rīgas mežacūkas turpmāk pirms izvešanas nošķirs un iezīmēs ar marķieri un krotālijām, kā arī dzīvnieku skaitu un vietu Pierīgā, kur tās tiks izlaistas, saskaņos ar Ikšķiles pašvaldību.
Komisijas pārstāvji sprieda, ka baru nošķiršana varētu mazināt varbūtību, ka dzīvnieki kopīgi pārvietosies uz apdzīvotām vietām blakus Tīnūžu mežniecībai.
Mežacūkām jaunajā vietā plānots arī nodrošināt barības bāzi, lai tās nemigrētu citur.
Jau ziņots, ka Ikšķiles novada iedzīvotāji sastapušies ar mežacūkām, kuras bezbailīgi tuvojas apdzīvotām vietām, tāpēc novada Medību koordinācijas komisijai lūgts veikt situācijas izvērtējumu, lai spriestu par iespējamiem risinājumiem, informēja Ikšķiles novada pašvaldības pārstāve Inga Šulca.
Šāda problēma novadā radusies no brīža, kad uz Tīnūžiem tika pārvietota pirmā Rīgas mežacūku partija. Iepriekš pašvaldība ar šādām iedzīvotāju sūdzībām nav saskārusies.