Lai arī uz kāpu bija aicināti visi vietējās pašvaldības, Sakas novada domnieki, neviens no septiņiem tā arī neieredās. Kā zināms, vietājā pagasta vara iestājās par to, ka liegumā nevar iekļaut privātīpašniekiem piederošās zemes, lai tās varētu apbūvēt. Domes vadītājs Uldis Kristapsons sazvanīts un vaicāts, kādēļ nav pieņēmis aicinājumu uz talku, vien nolika telefona klausuli.
Neviens no septiņiem Sakas novada domniekiem uz pelēkās kāpas sakopšanas talku sestdien tā arī neieradās.
Diena
jau rakstījusi, ka liegums veidots, lai sargātu divu veidu Eiropas
nozīmes biotopus — pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju un
pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem. Teritorijā ir sastopamas arī īpaši
aizsargājamo augu sugas — smiltāja neļķe un sīpoliņu gundega. Eiropas
Komisija 2005.gada decembrī aicināja Latviju izvedot īpaši aizsargājamu
dabas teritoriju Pāvilostā, norādot, ka Latvijā netiek nav nodrošināta
pelēko kāpu pienācīga aizsardzība. R.Vējonis norādīja: "Ar Latvijas
Dabas fondu ir noslēgts līgums, ka tas izstrādās kāpas dabas
aizsardzības plānu un individuālos aizsardzības noteikumus, ko līdz
gada beigām jāapstiprina valdībā."
"Pasākumu iecerējām, lai saliedētu Pāvilostas sabiedrību, ko sašķēla
cīņa pret tās apbūvēšanu," skaidro Zemes draugu pārstāve Guna Grimsta,
piebilstot, ka pēc šādām talkām kāpas dēļ nešķelsies sabiedrība, bet
pašu kāpu nešķels pusaudžu motociklu riepu nospiedumi. G.Grimsta
izteica nožēlu, ka uz talku neatnāca domnieki, to saistot ar domes
rīcībā Zemes draugu atklātām nelikumībām. Jau rakstīts, ka pēc Zemes
draugu sūdzības par Sakas novada domes rīcību, apstiprinot meža zemes
transformāciju astoņiem īpašumiem, Liepājas policija sākusi
kriminālprocesu par domes prettiesisku rīcību.
Talkā piedalījās Vides aizsardzības fonda (VAF) vadītāja Sandra
Bērziņa, kura koordinē līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām vides
vajadzībām. "Ja domnieki ne vien neprasa šos līdzekļus, bet pat
atļaujas neatnākt uz novadam būtisku vides pasākumu, protams,
finansējums netiek piešķirts," rezumē G.Grimsta.