Vairākumam aptaujāto skolotāju un skolēnu kopumā eksāmeni nešķita sarežģītāki kā pagājušajā gadā, taču daži norādīja uz atšķirībām gan uzdevumu formulēšanā, gan prasībās. "Skatoties, kā ne tikai matemātikas, bet visi CE kopumā ir mainījušies pēdējo piecu gadu griezumā, jāteic, ka ar katru gadu aizvien vairāk tiek iekļauti tādi uzdevumi, kuri prasa no skolēna kompleksu zināšanu kopumu, lai tos atrisinātu pareizi," pārdomās dalās Mārupes vidusskolas direktora vietniece Andžela Sokolova. Kā piemēru minot matemātikas eksāmena uzdevumus, Sokolova norāda, ka agrāk procentuāli bija vairāk uzdevumu, kuros bija prasība tikai izrēķināt rezultātu. "Tagad ir vairāk tādu uzdevumu, kas balstīti uz analītisko un loģisko domāšanu, piemēram, šogad 2. un 3. daļā vairākos uzdevumos bija prasība "nosaki un pamato", kas nozīmē, ka skolēnam ne tikai ir jāzina, kāda formula ir jāizmanto, bet arī jābūt teorētiskajām zināšanām, lai varētu paskaidrot, kā iegūtais rezultāts ir radies un kādas sakarības var saskatīt. Vairākums eksāmenu uzdevumu ne tikai matemātikā, bet arī vēsturē un latviešu valodā ir veidoti tā, lai skolēnam būtu jāizmanto ne vien praktiskās, bet arī teorētiskās risināšanas prasmes," stāsta Sokolova.
Skolotājiem, lai sagatavotu skolēnus eksāmeniem, pēc viņas domām, ir jāpielāgo mācību grāmatu uzdevumi tā, lai tie pēc struktūras un uzbūves vairāk līdzinātos eksāmenu uzdevumiem. Lielākoties klasē uzdevumi tiek pildīti atbilstoši tēmai, kura tiek mācīta, taču eksāmena uzdevumā var būt apvienotas vairākas tēmas un formulas, kuras skolēnam jāprot noteikt, izrēķināt un izskaidrot. "Pēdējos gados matemātikas eksāmenā parādās uzdevumi, kuros nepieciešams izmantot arī fizikas formulas," piebilst Sokolova.
Arī Mārupes vidusskolas fizikas skolotājs Modris Šāvējs atzīst, ka prasība skolēniem izmantot kompleksu zināšanu kopumu eksāmenos ir novērojama jau vairākus gadus. Uzdevumi vairs nebalstās tikai uz vienkāršu aprēķinu veikšanu, bet tiek doti uzdevumi, kuri ir "iepīti reālās dzīves situācijās". Viņaprāt, skolēniem ir grūtāk sagatavoties eksāmeniem, taču prasības, kādas zināšanas ir jāizmanto, nav tik sarežģītas, kā varētu šķist. Kā negatīvu aspektu eksāmena norises kārtībā M. Šāvējs min atbilžu lapas. "Eksāmenu sastādītāju lēmums, ka eksāmena atbildes ir jāpārraksta atsevišķā atbilžu lapā, nav visai lietderīgs, jo vairākums skolēnu sūdzas, ka pusstundas ir par maz, lai pārrakstītu atbildes," stāsta Šāvējs un norāda, ka atbilžu lapās ir ne tikai jāatzīmē pareizie atbilžu varianti, bet arī jāieraksta atbildes. Šāda kārtība ieviesta aizvadītajā gadā, taču nebija pilnvērtīga parauga, lai skolēni varētu saprast, kā pareizi jānoformē atbildes. Jaunā kārtība esot negatīvi ietekmējusi pagājušā gada fizikas eksāmena rezultātus.
Pēc Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājas Alīnas Miķes domām, eksāmens nebija sarežģītāks kā iepriekšējā gadā, taču centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti liecina par pretējo. Vairākums skolēnu pēc eksāmena norādīja, ka daži uzdevumi, it īpaši 2. daļas teksta uzdevums, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada eksāmenu ir bijis grūtāks. "Skolēnu viedokli varētu skaidrot arī ar to, ka aizvadītā gada eksāmena variantu viņi pildīja mierīgā atmosfērā, bez stresa, varbūt pat izmantojot pierakstus," spriež Miķe un piebilst, ka uzdevums varēja likties grūtāks arī tāpēc, ka matemātikas stundās teksta uzdevumi tiek mazāk rēķināti. Viņasprāt, šogad eksāmena 3. daļas uzdevumi bija formulēti tā, ka iesākt rēķināt uzdevumu varēja katrs skolēns, un 3. uzdevuma risinājuma princips bija tāds pats kā pagājušā gada eksāmena trešajā daļā. Jautāta, vai šī gada eksāmena struktūrā vai norises kārtībā ir novērotas kādas izmaiņas, kas varētu ietekmēt skolēnu rezultātus, Miķe atbild, ka būtiskas atšķirības nav saskatījusi, izņemot to, ka iepriekšējos gados nebija starpbrīža.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!