"Lai valsts nenonāktu situācijā, kad daļa sabiedrības būtu spiesta dzīvot ar ierobežotu pārtikas daudzumu vai arī stāvētu garās rindās pēc pabalstiem, ir jāsamazina nodokļi, kas ietekmē produktu cenu," uzskata LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis, kurš, balstoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes visaptverošu pētījumu par nodokļiem pārtikas un enerģētikas jomā Eiropā, pamatoja savus apsvērumus skaitļos.
Kādēļ tieši šobrīd?
"Patlaban ir īstais laiks pieņemt lēmumus, kas sniegtu atbalstu ne tikai iedzīvotājiem, bet arī katram uzņēmējam, lai mēs nenonāktu līdz masveida uzņēmējdarbības slēgšanai, kas negatīvi ietekmētu valsts ekonomikas ainu kopumā," uzsver Vilnītis un norāda, ka jau šobrīd ir acīmredzams, ka cenas pieaugs visiem izejmateriāliem visās uzņēmējdarbības jomās, līdz ar to arī gala produktiem, kas negatīvi ietekmēs katra patērētāja ģimenes budžetu. Savukārt nozīmīgākie visā preču spektrā ir pārtikas produkti, kuru iegāde ir kritiski svarīga.
"Lauksaimniecības produktu cenas pasaulē paaugstināja pandēmijas radītie piegāžu ķēžu saspīlējumi, ražām nelabvēlīgi laikapstākļi, kā arī augstākas energoresursu cenas. Tāpēc nav pārsteigums, ka šā gada februārī vairāk nekā trešdaļu no inflācijas Latvijā veidoja pārtikas cenu kāpums," skaidro Vilnītis. Pārtikas cenas februārī vidēji pieauga par 12,3%. Iedzīvotājiem tik ļoti svarīgajā kategorijā – maizei un graudaugiem – pieaugums ir par 14,7%, bet piena produktiem cenas pieaugums – par 18,2%.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā pieaugušas par 11,8%. Arī gada griezumā ir redzams, ka pieaugums ir pārtikas produktu grupās, kas iedzīvotājiem ir vitāli nepieciešamas. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu gada laikā bija sieram un biezpienam – par 19,7%, piena produktiem pieaugums bija par 21,2%, pienam +20,6%, jogurtam +21,7%. Dārgāki kļuva arī svaigie dārzeņi – par 13,7% un kartupeļi – par 55,4%. Cenas miltiem un citiem graudaugiem pieauga par 42,8%, maizei – par 9,9%, makaronu izstrādājumiem – par 20,4%, kā arī rīsiem – par 25,5%. Sarakstu var turpināt ar kafiju, augu eļļu, kūpinātu gaļu, sviestu, pat šokolādi un atspirdzinošiem dzērieniem. Vienlaikus jāpiebilst, ka pasaules tirgū pārtikas izejvielu cenu kāpums bijis straujāks nekā Latvijā, tas nozīmē, ka inflācija pārtikas preču grupā nav sasniegusi pasaules līmeni.
"Valsts pārvaldei nekavējoties darba kārtībā jāiekļauj jautājums par lēmumu kopumu, kas ilgtermiņā visām iedzīvotāju grupām nepieļautu ļoti strauju finansiālās situācijas pasliktināšanos," uzskata Vilnītis.
Budžets iegūst vai zaudē?
PVN samazināšana pārtikai ir nu jau ilggadējs strīds, kur vienā pusē ir Finanšu ministrija (FM), bet otrā pusē Zemkopības ministrija, LOSP, kā arī atsevišķas lauksaimnieku organizācijas un produkcijas pārstrādātāji. Kopš tika ieviests eksperimentālais PVN samazinātais nodoklis Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem, FM pozīcija ir bijusi nemainīga. Proti, PVN samazinājums līdz 5% augļiem un dārzeņiem ir nesis zaudējumus budžetam, un, jāpiekrīt, caurmērā ministrijai ir taisnība, ja raugāmies tikai uz konkrētā nodokļa ieņēmumiem. FM oponenti norāda uz ieguvumiem, kas jāmeklē pavisam citās jomās un nodokļu grupās, kā arī neieņemtos nodokļos.
"Ēnu ekonomika ir viena no lielām attīstības problēmām, ar ko saskaramies Latvijā. Zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas un kontrabandas aizvien ir vērā ņemami – vidējam rādītājam sasniedzot aptuveni 2,745 miljardus eiro," forumā Kurp ved naudas li(ī)kumi jeb ceļš uz drošām finansēm Latvijā šā gada 9. martā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka.
No kopējiem budžeta aprēķinātajiem nodokļu ienākumiem, piemēram, 2020. gadā, PVN veido 29%, vienlaikus PVN veido arī 9% no visiem neieņemtajiem vai zaudētajiem nodokļiem. Aprēķinātais nesamaksātais PVN togad bijis 244 miljoni eiro, tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Pie neredzamās daļas pieskaitāmi tie zaudējumi vai neieņemtie nodokļi, kas parādītos, ja Latvijā tiktu pārdots lielāks daudzums pašmājās ražotas produkcijas. Piemēram, lielu daļu Latvijā saražotā piena izvedam uz Lietuvu vai Igauniju, bet ievedam piena produktus, tas nozīmē, ka mūsu patēriņam radītie produkti nodokļus nes citās valstīs. Te runa ir gan par darbaspēka nodokļiem, gan sociāliem maksājumiem, gan uzņēmumu ienākuma nodokli.
Vilnītis atklāj, ka šā gada februārī FM lūgusi datus par to, kāds ir lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju nodokļu pienesums tieši sadaļā par Latvijā ražotiem augļiem un dārzeņiem, lai redzētu pēdējo piecu gadu ainu un eksperimenta rezultātus, tomēr atbilde tā arī nav saņemta, bet laiks rit.
"Informācija tieši šobrīd ir vitāli nepieciešama, lai varētu veidot faktos un datos balstītus priekšlikumus ilgtspējīgai PVN piemērošanas politikai," uzsver LOSP ģenerāldirektors.
Atliek vien piebilst, ka atbilstoši LLU 2020. gada pētījumam PVN samazināšana svaigai pārtikai Latvija ir viena no piecām Eiropas Savienības valstīm, kurā PVN likme pārtikai praktiski nav samazināta, darbojas vien 5% modelis svaigiem augļiem un dārzeņiem, līdz ar to Latvija ir 26. vietā no 28 valstīm, kur pārtikai ir visaugstākais PVN. 2020. gadā esam kopā ar abām kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, kā arī Dāniju un Bulgāriju. Šodienas situācija ir vēl komplicētāka, jo, piemēram, Polijā PVN pārtikai vispār ir atcelts. Pieaugot pārtikas cenām, ir parādījušies pārtikas iegādes reisi uz Poliju. Šādā situācijā Latvijas budžets neiegūst nekādus nodokļus.
PVN vēsture un shēmas
Ideja par PVN sistēmu radās pagājušā gadsimta 20. gados Vācijā. Proti, laikā, kad valstij vajadzēja maksāt pamatīgas kontribūcijas kā kara zaudētājai un bija nepieciešami papildu valsts ieņēmumi, lai to darītu. Pirmo reizi PVN sistēma mūsdienu sapratnē tika ieviesta 1954. gadā Francijā. Ar Vāciju un Franciju sākās PVN sistēmas globālais uzvaras gājiens. 1967. gadā PVN sistēmu ieviesa Eiropas Savienībā (ES). ES PVN sistēmas viens no būtiskākajiem trūkumiem ir augsts PVN krāpšanas apmērs, kas nodara pamatīgus zaudējumus visu valstu budžetiem. Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta 2018. gada jūlija informatīvā materiāla aplēses liecina, ka ES dalībvalstis kopumā ik gadu zaudē 150 miljardus eiro, bet atsevišķi analītiķi norāda, ka precīzi šo summu vispār noteikt nav iespējams. PVN sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ preču tirdzniecības ietvaros starp ES dalībvalstīm tiek zaudēti aptuveni 50 miljardi eiro gadā. Ar krāpšanas shēmām PVN sistēma ir sadzīvojusi jau kopš 1993. gada, kad politisku, kā arī "tehnisku" iemeslu dēļ pārrobežu preču piegādes tika sadalītas divos darījumu veidos, kas praksē deva iespēju fiziski nemaksāt PVN ES preču piegādes/iegādes darījumu gadījumā.
Krāpniekiem ir izdevīgi, lai ES valstīs ir atšķirīgas PVN likmes, jo tad, organizējot preču pavaddokumentu apriti, var nopelnīt vairāk, nekā reāli ražojot preces. "Te man rodas jautājums – kā šo sistēmu uztver un saprot politikas veidotāji Latvijā, par kuru interesēm viņi rūpējas: vai tie ir ražotāji, patērētāji vai PVN shēmu organizētāji," uzsver Vilnītis.
PVN jāsamazina, lai pārtika būtu pieejama
Pēdējā laika enerģētikas produktu cenu lēciens nav vienīgā lauksaimnieku bēda. Gāze ir nozīmīgākais resurss minerālmēslu ražošanā. Tos nelietojot, raža būs mazāka, bet lietojot var zaudēt, ja labības cena nepieaug pietiekami. Papildus stresu pasaules mērogā rada karadarbība Eiropas maizes klētī Ukrainā. Spiedienu uz pārtikas cenām var izraisīt arī citi faktori, un Polijas piemērs rāda, ka akcīzes samazināšana degvielai un gāzei, kā arī PVN samazināšana pārtikai dod augļus. Pārtika valstī ir lētāka nekā kaimiņzemēs.
"Esmu pārliecināts, ka PVN ir atsevišķs bizness, un tam ir maza saistība ar faktisku valsts budžeta papildināšanu. Saņemot atbildes no FM un VID, LOSP varēs par to spriest skaidrāk. Šobrīd ikvienam no mums – kā lauksaimniekiem, tā arī pārtikas patērētājiem – primāri svarīga ir 5% PVN piemērošana Latvijai raksturīgajai pārtikai, turklāt pilnvērtīgam darba procesam un ražošanas ciklam būtu nepieciešams samazināto PVN piemērot arī sēklām, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, veterinārajām zālēm un citām precēm. Kopumā šāda rīcība nodrošinātu mazākus pamata izdevumus par produktu audzēšanu, dzīvnieku turēšanu, visā pārtikas radīšanas un piegādes ķēdē, kas secīgi atspoguļotos arī produktu gala cenā," uzskata Vilnītis un norāda, ka samazinātā PVN piemērošana svaigiem augļiem un dārzeņiem ir veiksmīgs eksperiments, kas pierādījis pieejas efektivitāti.
LLU veiktajā pētījumā konstatēts, ka līdz ar PVN samazinājumu Latvijā ražotiem augļiem un dārzeņiem šajā pārtikas grupā palielinājies to pieprasījuma apjoms. Proti, Latvijas iedzīvotāji vairāk patērē vietējos produktus, un tieši tas ir lauksaimnieku mērķis. No lielāka apgrozījuma izriet nodarbinātā darbaspēka pieaugums, papildu nodokļu ieņēmumi, ko maksā gan darba ņēmēji, gan darba devēji.
"Finanšu ministrija iepriekš ir paudusi bažas un veikusi savus aprēķinus par samazinātu PVN noteiktām pārtikas grupām un ietekmi uz valsts budžetu. Taču LOSP ieskatā vērtēja un analizēja situāciju nepietiekami plaši – ir jāskatās uz jautājumu visa budžeta kopsakarībā. Ja Latvijas iedzīvotājs pērk vietējo produktu, kam ir samazināts PVN, tad par ietaupīto naudu viņš var nopirkt vairāk vai arī kvalitatīvāku pārtiku. Tāpat ietaupītos līdzekļus cilvēks var izlietot citur. Samazinot PVN pārtikai, nav jābaidās no tā, ka naudas aprite apsīks. Pirkumi notiks un nodokļus iekasēs. Satraukumam, ka budžeta ieņēmumi samazināsies tādēļ, ka pārtika kļūst lētāka, nav pamata. Līdzekļi budžetā nonāks pa citiem ceļiem, tomēr tiem, kuriem finanses ir ierobežotas, šāds solis sniegs iespēju iegādāties pašu vajadzīgāko – pārtiku," tā Vilnītis.