Latvijas armijā šobrīd dien daži tūkstoši cilvēku. Izrādās, tā vietā, lai viņu skaits tuvākajos gados pieaugtu, tas drīzāk varētu pat samazināties. "Mums jāņem vērā demogrāfiskā statistika un tā ir nepielūdzama - 2016.gadā mums būs pēdējos 26 gados vēsturiski zemākais skaits jauniešu, kuri būs sasnieguši 18 gadu vecumu," norāda Kleins. Pieredze rādot, ka nokomplektēt iesaukumus ar šī brīža armijas prasībām atbilstošiem kandidātiem kļūst aizvien grūtāk.
Pieaug tādu jauniešu skaits, kurus armijā nevar pieņemt redzes, zobu vai muguras problēmu dēļ, tādēļ tas, vai armija pēc diviem gadiem nesāks strauji sarukt, būs atkarīgs no pieprasījuma pēc šiem jauniešiem pārējā darba tirgū. Ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, armijai ar citiem darba devējiem jākonkurē vairs nebūtu, tomēr aizsardzības ministrijai šādu plānu pagaidām nav, jo tas radītu veselu virkni citu problēmu. "Mēs nezinām, kāda būtu pašu jauniešu attieksme pret obligāto dienestu, varbūt viņi visi sāktu braukt uz ārzemēm un meklētu iespējas kā izvairīties," min Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors.
Skeptisks par obligātā dienesta atjaunošanu ir arī Nacionālo bruņoto spēku pulkvežleitnants Viesturs Bubucis. Viņš norāda, ka armijā jau šobrīd virsnieku nav daudz, bet obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā viņus vajadzētu vēl vairāk. Pie jebkura veida vai formas obligātā dienesta atjaunošanas izmaksas būs būtiskas - gan infrastruktūras būvniecība, gan personālsastāvs. Arī komandējošo sastāvu nav iespējams iegūt gada vai divu laikā. "Šos līdzekļus šobrīd labāk ieguldīt rekrutēšanā, sociālo garantiju un atalgojuma palielināšanā," viņš uzskata.
Latvijas Aizsardzības akadēmijā pēdējos gados pieteikumu skaitam pieaugt, bet pēc kandidātu pārbaudes tiek atsijāta aptuveni trešdaļa.