Jaunais ārvalstu auto nodoklis jau rada klapatas

Ierobežot iedzīvotāju vēlmi savus dārgos auto reģistrēt ārvalstīts, visbiežāk Igaunijā, valstsvīri centušies jau iepriekš, tomēr bez panākumiem. Jaunie noteikumi paredz konkrētas likmes par noteiktu periodu, ko Latvijas iedzīvotājs valsts teritorijā nobraucis ar ārvalstīs reģistrētu auto. Dienā tie ir 10 eiro, mēnesī – 250 eiro, pusgadā – 600 eiro, bet gadā summa sasniedz tūkstoš eiro. Norma attiecas tikai uz M1 un N1 auto kategorijām, proti, vieglajiem auto un tādām kravas mašīnām, kas sver ne vairāk par 3,5 tonnām. Sodi par likuma neievērošanu ir salīdzinoši lieli un, piemēram, atkārtotu pārkāpumu gadījumā var sasniegt 400 eiro.

Kaspars Gulbis ir Vācijas pārtikas ražotāja un tirgotāja Dr. Oetker tirdzniecības attīstības menedžeris. Uzņēmuma Baltijas filiāle ir reģistrēta Lietuvā, šīs filiāles reprezentatīvais birojs, ko vada Gulbis, atrodas Latvijā. Lai spētu veikt darba uzdevumus, uzņēmums viņam piešķīris automašīnu. Tā ņemta operatīvajā līzingā Lietuvā un tur arī piereģistrēta. Gulbim, sākot ar 1. janvāri, ik dienu jāmaksā 10 eiro, jo viņa auto Lietuvā ņemtā līzinga dēļ nav iespējams piereģistrēt Latvijā.

"Šīs jaunās izmaiņas ir jocīgas. Ja iepriekš bija atrunāti izņēmumi, kādos gadījumos nodokli var nemaksāt, jaunajā likumā šādu atrunu vairs nav. Es saprotu – ir auto ar ārvalstu numuru, un ceļu nodoklis ir jāmaksā, jo mēs taču lietojam infrastruktūru, bet man ir pilnīgi neskaidrs, kā tika aprēķināts, ka gadā ir jāmaksā tūkstoš eiro. Mašīnai, ko izmantoju darba vajadzībām, ceļa nodoklis Latvijā būtu, maksimums, 150 eiro. Ja mums šis jaunais nodoklis būtu kaut vai 200 eiro, problēmu nebūtu, mēs to samaksātu, bet kāpēc tie ir tūkstoš eiro?" neizpratnē jautā Gulbis.

Viņš atklāj, ka ar šiem jautājumiem devies arī uz Ceļu satiksmes un drošības direkciju (CSDD), tajā viņš tika vēlreiz iepazīstināts ar jaunajām izmaiņām, tomēr atbildes uz jautājumiem netika sniegtas. Iepriekšējā likuma versija paredzēja – ja, uzrādot pieprasītos dokumentus, persona spēja apliecināt, ka viņš ir ārvalstu uzņēmuma darbinieks, viņam tika dota atļauja pat uz trim gadiem vadīt auto, nemaksājot vēl papildus nodokli. Jaunais likums šādus izņēmumus vairs neparedz. Auto ir vai nu jāreģistrē Latvijā, vai jāmaksā jaunieviestā nodeva.

CSDD preses sekretāre Ieva Bērziņa Dienas Biznesam nevēlas komentēt konkrēto situāciju: "Mūsu uzdevums ir sagādāt platformu, kurā cilvēks šo atļauju var nopirkt. Mēs nevaram sniegt komentāru par to, ko tagad darīt uzņēmējiem. Un tas ir loģiski – kā gan reģistrs var sniegt šādu komentāru?" Likumprojekta virzītājs ir Satiksmes ministrija, tomēr arī tur darbinieki nesteidz komentēt konkrētās nianses, sak, likumu izstrādājis CSDD, tad lai tas arī atbild. Par vienu no galvenajiem likuma veidotājiem uzskatāms CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Sarunā ar laikrakstu viņš norāda, ka problēmām ar auto pārreģistrēšanu Latvijā nevajadzētu būt pat tādā gadījumā, ja par spēkratu tiek veikts kredītmaksājums kādā no ārvalstīs esošajām bankām.

"Kāpēc lai viņi nevarētu pārreģistrēt? Kur ir šķērslis? Tas neatbilst patiesībai, jo mums ir automašīnas, kas ņemtas līzingā Igaunijā un pagaidu uzskaitē ir reģistrētas Latvijā. Tas ir ļoti vienkārši izdarāms – piereģistrēt pagaidu uzskaitē uz trim gadiem un maksāt nodokļus tā, kā to darāt jūs un es," norāda Golubevs. Jautāts, vai tiešām ir pārliecība, ka šādai pārreģistrācijai atvērtas ir visas bankas, viņš atbildēja noliedzoši. "Protams, es nevaru apgalvot, ka jebkura banka to ļauj darīt, bet pilnīgi droši varu teikt, ka ir tādi gadījumi, kad reģistrācijas apliecību izsniedz uz laiku. Līzinga gadījumā pilnīgi noteikti šī apliecība tiek izsniegta uz laiku. Mēs nesaskatām šeit nekādas problēmas," uzsver Golubevs.

Tikmēr Valsts policijā norāda, ka īpaši reidi, lai notvertu tos, kas nodokli atsakās maksāt, nebūs. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis teic, ka policijas pašmērķis nav apturēt katru ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli. Šis ir viens no pārkāpuma veidiem, kam kārtībsargi sāk pievērst uzmanību, lai cilvēki izpildītu likuma prasību.

Golubevs arī stāsta - kaut gan gads ir tikai nupat iesācies, likumprojekts jau uzrādījis labus rezultātus. Vakar valsts budžetā jaunā nodokļa ietvaros jau bija iekasēti 100 000 eiro par apmēram 900 automašīnām.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 5. janvāra, avīzē Dienas Bizness!