NAP2027 norādīts, ka mūsdienās digitālajām prasmēm ir liela nozīmē sadzīvē, darba tirgū un uzņēmējdarbībā, tādēļ to apguve un pilnveidošana ir nepieciešama neatkarīgi no vecuma, tā ir iekļaujama un pastiprināma visos izglītības līmeņos un veidos, kā arī nepieciešama izglītības iestāžu un darba devēju izpratnes veidošana un iesaiste digitālo prasmju apguvē.
Lai veicinātu iedzīvotāju digitālās prasmes, no NAP2027 izriet, ka līdz 2027.gadam augstākas digitālās prasmes būs 60% iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Pēc 2017.gada datiem, šis īpatsvars ir 49%.
Tāpat 2027.gadā plānots līdz 12% audzēt dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomu absolventu īpatsvaru no kopējā absolventu skaita augstākajā izglītībā. 2017.gadā šis īpatsvars bija 6,8%.
Jau ziņots, ka NAP2027 sākotnēji bija noteikti trīs stratēģiskie mērķi - vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās. Šie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Tomēr novembrī Saeima uzdeva plānā ietvert ceturto stratēģisko mērķi - reģionālā attīstība.
Patlaban spēkā esošā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP2020) mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru, kā arī sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tāpat NAP2020 mērķis ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.
patiesībā
trusis nejaukais
Tenis