Ģimenes medicīna ir skaista veselības aprūpes nozare ar lielu dažādību – ģimenes ārsts aprūpē gan lielus, gan mazus, gan turīgus, gan vismazāk aizsargātus iedzīvotājus. "Darbs ir interesants, atbildīgs un, jāatzīst, reizēm arī grūts. Tādēļ ļoti svarīgi just, ka esi novērtēts, tas uzmundrina un iedvesmo turpināt darboties, attīstīties," saka ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs. Arī šogad sirsnīgajā akcijā Meklējam labu ģimenes ārstu tiks godināti Latvijas labākie ģimenes ārsti un māsas.
Svarīgi justies novērtētam
Ainis Dzalbs bija viens no tiem jaunajiem ģimenes ārstiem, kurš saņēma pacientu atzinību, kā arī kolēģu novērtējumu – Veselības centra 4 piešķirto Rūdolfa Skaidrā balvu – 2013. gadā.
"Gados jaunākiem kolēģiem, sākot ģimenes ārsta darbu, it sevišķi Latvijas reģionos, un sastopoties ar administratīvo slogu, veiksmēm un arī neveiksmēm, ir vajadzīgs gan praktisks atbalsts, gan arī būtu jādzird vārdi, kas uzmundrina, sniedz iedvesmu. Tolaik, kad saņēmu Rūdolfa Skaidrā prēmiju, vēl biju jauns ārsts un jutos pagodināts un iepriecināts, kad manu praksi Jelgavas novada Staļģenē apciemoja VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: vadošs nozares profesionālis veltīja savu dārgo laiku, lai uzklausītu mani, varēju izstāstīt ne tikai veiksmes, bet arī to, kas mani satrauc, uzdot jautājumus. Man laimējās būt balvas saņēmējam, veltītā uzmanība un pateicības vārdi bija liela iedvesma un gandarījums. Sapratu, ka ne jau es viens saskaros ar nozares izaicinājumiem. Sāku aktīvāk iesaistīties LLĢĀA, izveidojām jauno ģimenes ārstu struktūrvienību tieši ar nolūku motivēt, uzrunāt, skaidrot, iedrošināt jaunos nozares censoņus reģionos," atceras Ainis Dzalbs. Viņa karjera pa šiem gadiem izaugusi līdz LLĢĀA viceprezidenta amatam, Dzalbs darbojas arī Valsts imunizācijas padomē Veselības ministrijas paspārnē, kā arī māca topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātē.
Dažādība – neatsverama pieredze
Pirms atziņas, ka īstais profesionālais ceļš viņam ir ģimenes medicīna, Ainis Dzalbs 10 gadus nostrādāja stacionārā, un iegūtā pieredze lika saprast, cik svarīga ir profilakse un agrīna diagnostika. "Kad pacients nonāk slimnīcā, tas jau ir brīdi par vēlu. Varbūt kaut ko jau iepriekš varēja darīt savlaicīgāk un novērst hospitalizāciju. Šī tendence ir aktuāla arī citur pasaulē – slimnīcu gultu skaits samazinās, pakalpojumu klāsts ambulatorajā sektorā savukārt ir arvien pieaugošs. Man ļoti patīk dažādība. Ne velti ir teiciens, ka slimnīcā kādā konkrētā nodaļā diagnozes ir vienas un tās pašas, mainās tikai ķermeņi, savukārt ambulatorajā praksē cilvēks paliek tas pats, bet mainās risināmās problēmas," saka Dzalbs.
2009. gadā Ainis Dzalbs nolēma slimnīcas darbu nomainīt pret pieredzi ambulatorajā sektorā. Vēl vairāk – viņš pieņēma darba piedāvājumu Maltā, vēlāk Lībijā: "Maltā ir divas valsts valodas – maltiešu un arī angļu –, līdz ar to man nebija problēmu komunicēt. Kad veselības centrs, kurā strādāju, atvēra filiāli Lībijā, piekritu doties uz turieni. Tā man bija neatsverama pieredze! Taču, kad līgums beidzās, nolēmu, ka vēlos turpināt darboties Latvijā."
Jāņem vērā labākās vadlīnijas
Ainis Dzalbs uzskata – ja veido savu ārsta praksi, protams, nepietiek tikai ar zināšanām medicīnā, ir jāizprot arī juridiskās un grāmatvedības nianses, bet pašam sava prakse ir iespēja realizēt tādu veselības aprūpi, kādu esi iecerējis. "Joprojām ejam uz aizvien labākiem risinājumiem, joprojām ir, ko attīstīt, uzlabot un papildināt, ģimenes ārsta prakse, tāpat kā Rīga, nekad nav gatava," uzsver Ainis Dzalbs un vēlas iedrošināt jaunos ārstus darboties Latvijas reģionos. Viņaprāt, veidojot savu ārsta praksi, ir iespējams strādāt daudz dinamiskāk un profesionālās izaugsmes iespējas ir plašākas. Dzalbs ir optimists, vērtējot arī procesus valstī: "Pārstāvot LLĢĀA valdībā, jūtu, ka mūsos ieklausās, mūsu ieteikumus ņem vērā. Diemžēl valstī vajadzību ir daudz, taču budžets ir tāds, kāds ir. Uzskatu, ka uzlabojumi ir, taču tie ir lēnāki, nekā mums gribētos, tomēr ir jāturpina strādāt un pastāvēt par savu pacientu interesēm."
Katrai valstij ir savas specifiskās nianses, taču mums nav jāizgudro velosipēds no jauna – ir Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas un rekomendācijas, kuras ņemt vērā.
Ideju netrūkst, iespējas arī atrodas
Dzalbs uzsver, ka VM lēmumi un finansējums nav vienīgie instrumenti ģimenes ārsta prakses darba uzlabošanai. Sadarbība ar pašvaldību un Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste ir nozīmīgi resursi. Kādas ir ģimenes ārsta paša ieceres, lai attīstītu savu praksi? "Domāju par jauniem ES projektiem. Ņemot vērā gan pandēmijas laika izaicinājumus, gan ģeopolitisko situāciju un klimata riskus, jādomā par dažādu krīžu pārvaldības stratēģiju. Uzskatu, ka manā praksē nepieciešams elektrības ģenerators, lai mēs varētu justies droši, ka mums būs šī pakalpojuma nepārtrauktība. Tiklīdz nav elektrības, nav arī interneta un vēl daudz kā cita, tāpēc būtiski, ka ir šāds aprīkojums. Jāsaka gan, ka tie nav mani vienpersonīgie lēmumi, prakses darbs ir komandas darbs!
Pacientu rehabilitācijai un fizioterapijai arī vajadzētu būt ģimenes medicīnas sastāvdaļai.
Vajadzētu vairāk akcentēt sadarbību ar uztura speciālistiem, jo veselīgs uzturs ir gan sirds un asinsvadu, gan onkoloģisko slimību profilakses sastāvdaļa," pastāsta Ainis Dzalbs.
Protams, viens ģimenes ārsts nevar aizstāt visus citus speciālistus un slimnīcu profesionāļus, taču spēj novērtēt situāciju – kad iespējams tikt galā paša spēkiem, bet kad nepieciešama cita speciālista konsultācija vai pacienta nosūtīšana uz stacionāru.
"Saskaņā ar PVO ģimenes ārstam ir jānodrošina svarīgs profilakses minimums: skrīningi, zīdaiņu un grūtnieču aprūpe, vakcinācija, sirds un asinsvadu slimību un diabēta agrīnas diagnostikas programmas. Nākamā prioritāte ir akūtā palīdzība, un tās ir ne tikai konsultācijas iesnu un klepus gadījumā, bet arī nelielu sadzīvisku traumu aprūpe, piemēram, mēs varam uzlikt vienkāršu ģipsi, sašūt brūci – visu veidu mazā ķirurģija ir iespējama. Kardiogrammas, plaušu funkcionālie izmeklējumi u. c.
Esmu iecerējis tuvākajā nākotnē praksē ieviest arī ultrasonogrāfijas izmeklējumus. Protams, ne sīku un smalku izmeklēšanu, kādu veic radiologi, bet, piemēram, ja pacients atnāk ar sāpēm labajā paribē – pieliekam sonogrāfu un varam redzēt, vai tā ir žultsakmeņu lēkme vai kaut kas cits. Vēlos saviem pacientiem piedāvāt arī dermatoskopiju," iecerētos projektus atklāj ģimenes ārsts, apliecinot – cik aktīvs un attīstīties gribošs būsi, tik veiksmīgi arī spēsi darboties.