Rīgas apgabaltiesa jūnijā toreizējam Finanšu policijas pārvaldes (FPP) direktora vietniekam Jānim Laizānam piesprieda trīs gadus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, FPP Iekšējās drošības daļas priekšniekam Raivim Freibergam – gadu un astoņus mēnešus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, savukārt FPP amatpersonai Vasīlijam Kivļonokam – brīvības atņemšanu uz vienu gadu un liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.
Šie apsūdzētie spriedumu pārsūdzējuši Augstākās tiesas Senātā.
Ceturtajam apsūdzētajam Aldim Klemam Rīgas apgabaltiesa piemēroja naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, kā arī aizliegumu uz vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Klems bija vienīgais, kurš vainu atzina, un viņš tiesas lēmumu nav pārsūdzējis.
Kasācijas sūdzību iesniedzis arī žurnālistes advokāts.
Pērn novembrī AT Senāts nolēma nodot šo krimināllietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancē. Senāts pilnībā atcēla apelācijas instances – Rīgas apgabaltiesas – spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.
AT Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedumā iekļauti pretrunīgi un nepareizi atzinumi par būtiska kaitējuma un smagu seku izpratni.
Savukārt pirmās instances tiesa – Centra rajona tiesa – visām amatpersonām, kas šajā lietā apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piesprieda naudas sodus.
Prokurore Velta Zaļūksne visiem apsūdzētajiem, izņemot Klemu, lūdza piespriest reālus cietumsodus.
Saeimas Nacionālās drošības komisija no mediju pārstāvjiem 2006.gada rudenī saņēma divas kasetes ar telefonsarunu ierakstiem, kā arī mapīti ar aptuveni 50 lappusēm, kurās atšifrētas sarunas ar Jaunalksni, tālaika "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.
Satversmes aizsardzības birojs kopīgi ar Ģenerālprokuratūru veiktā pārbaudē konstatējis, ka 2005.gada nogalē, 2006.gada sākumā un pavasarī ierakstītās telefonsarunas noklausītas sankcionēti.
Lūgumu ļaut noklausīties Jaunalksnes telefonsarunas bija izteikusi finanšu policija. Jaunalksnes tālruņa noklausīšanās atļauja saņemta, visticamāk, krāpjoties. Operatīvās darbības dienesti žurnālistes numuru uzdevuši par kādas citas personas, kas, iespējams, iesaistīta noziegumos, numuru.
Augstākās tiesas tiesnesei Marijai Goldšmitei, kas deva atļauju noklausīties telefonsarunas, Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica aizrādījumu.
Savukārt Jaunalksne par privātās dzīves aizskārumu un morālo kaitējumu prasīja no Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta un tā sastāvā esošās Finanšu policijas pārvaldes piedzīt 300 tūkstošus latu. Tiesa prasību daļēji apmierināja un nolēma piedzīt par labu Jaunalksnei 100 000 latu. Augstākā tiesa nolēma samazināt kaitējuma summu līdz 12 000 latu.