Jāni Laizānu, Raivi Freibergu, Vasīliju Kivļonoku un Aldi Klemu tiesa atzina par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318.panta 1.daļas, proti, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Freibergs piedevām vēl atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas - valsts amatpersonas bezdarbībā.
Laizānam un Freibergam tiesa katram noteica 26 000 latu, Kivļonokam 8000 latu, bet Klemam - 3000 latu naudas sodu.
Laizānam un Freibergam katram arī noteikts trīs gadu liegums ieņemt amatu valsts pārvaldē. Kivļonokam aizliegts divus gadus, bet Klemam vienu gadu ieņemt amatu valsts pārvaldē.
Motivēts spriedums būs pieejams 2.maijā, un to vēl varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā. Zaļūksne tikai pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu izlems, vai iesniegt protestu.
Jaunalksne teica, ka ir dīvaini, ja iepriekš apgabaltiesas spriedumi apsūdzētajiem bija ar reāliem cietumsodiem, bet tagad piespriesti naudas sodi. Viņa, visticamāk, iesniegs kasācijas sūdzību.
Lai arī pirmās instances spriedums šajā lietā jau bija 2009.gadā, Rīgas apgabaltiesā šī krimināllieta bija nonākusi jau trešo reizi, jo Augstākās tiesas Senāts to pērn nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta 2.daļā.
Laizānam un Freibergam Centra rajona tiesa piemēroja 25 200 latu naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonokam tiesa piemēroja 9000 latu sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, bet Klemam - naudas sodu 3600 latu apmērā, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 20.maijā atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Laizānam, Freibergam un Kivļonokam piespriesto sodu. Laizānu apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, Freibergu - ar brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem, abiem atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonoku apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.
AT Senāts 2010.gada 26.novembrī Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 20.maija spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 1.jūnijā apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta 2.daļā.
Laizānu apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, Freibergu - ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, abiem atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonoku apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, bet Klemu - ar 2000 latu naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.
Tomēr arī šis spriedums vēlāk tika pārsūdzēts, tāpēc lieta atkal nonāca AT Senātā, kas to rakstveida procesā izskatīja pērn aprīlī.
Jau ziņots, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas tika atstādinātas no amata. Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot Finanšu policijas pārvaldes lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 9.februārī nolēma piedzīt 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu tika piedzīti kā morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - kā tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.
Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta nolēma daļēji apmierināt Jaunalksnes prasību un piedzīt no valsts VID personā par labu žurnālistei 12 000 latu. Pārējā daļā Jaunalksnes prasība tika noraidīta.
Tāpat tiesa nolēma no valsts VID personā piedzīt tiesas izdevumus 306 latu apmērā.
2010.gada pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 12 000 latu apmērā.