Jaunās reģistra sistēmas kļūmju sekas izjutīs tūkstošiem mežu īpašnieku

Kļūme sistēmā var apturēt darījumus ar meža zemes gabaliem, arī Eiropas Savienības maksājumi par aizsargājamajām teritorijām un mežaudžu kopšanu mainīsies. Līdz šim nevienam vēl nav skaidrs, cik nopietnas sekas radīs informācijas sistēmas kļūmes.Ilmārs Lubiņš ir meža taksators. Viņš pēc īpašnieku pasūtījuma veic inventarizāciju, lai novērtētu meža vērtību, koku vecumu un stāvokli.  Viņam jānosaka, piemēram, cik liela ir katras mežaudzes platība, kur iespējams kokus cirst un kur nepieciešama kopšana. Šīs ziņas ir jāiesniedz Valsts meža dienestā. Tomēr savu darbu Lubiņš nu nevar veikt, jo jaunās sistēmas kļūmes dēļ meža platība zemes robežu plānā atšķiras no Valsts meža reģistra. "Īpašnieks ir palūdzis veikt meža inventarizāciju, kur uz zemes robežu plāna ir kopējai platībai jābut 4,4 hektāriem, kas būtu tagad inventarizējama. Pēc Valsts meža dienesta aktuālās informācijas mežs jau parādās 5,3 hektāru liels, kas ir stipri lielāks nekā zemes robežu kopējā platība. Kadastra kartes digitālās robežas ar situāciju dabā neiet kopā. Īpašniekam it kā labi - viņam it kā ir pusotra hektāra vairāk, bet pusotra hektāra vairāk ir tikai uz papīra, dabā šo pašu zemes gabalu uzmērot, šī platība sakrīt ar tiem 4,4. Dabā, mežā jau nekas nemainās. Ja šim īpašniekam ir plus pusotrs hektārs, tad kādam blakus ir mīnus pusotrs hektārs," situāciju skaidro Lubiņš.Meža dienests nesniedz skaidrojumus, kā rīkoties, ja dati robežu plānā un meža reģistrā atšķiras. Sašutuši par to ir mežu īpašnieki. Pagaidām nevienam nav skaidrs, cik liels posts varētu rasties no atšķirībām kartēs un kādi varētu būt risinājumi."Es domāju, ka industrijā neviens nezina, kādas būs patiesās konsekvences, un man ir nelabas bažas, ka viņas būs ļoti lielas. Kājā mēs būsim fundamentāli iešāvuši ar šādu lēmumu, kādu ir pieņēmis Valsts meža dienests," komentē mežu īpašnieks un apsaimniekotājs Gundars Skudriņš. Kļūdainais reģistrs var ietekmēt ne vien mežu apsaimniekošanu un ciršanu, bet arī nodokļus un mežkopju atbalsta maksājumus. "Ja meža īpašnieks vērsīsies Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu Natura 2000 maksājumu par 5 hektāriem, bet pēc kadastra kartes tur rādīsies 4,6 hektāri – vai īpašnieks būs krāpnieks šajā gadījumā? Vai tomēr skatīsies, kāda ir reālā situācija dabā?" neizpratni pauž Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks."Nākošais jautājums - par nodokļiem. Par nekustamā īpašuma nodokli. Ar mežu saistītā informācija pastāv mežu valsts reģistrā, ko uztur meža dienests, savukārt Valsts zemes dienestam ir sava informācijas sistēma, cik kuram ir mežs. Ja šīs informācijas būtiski atšķiras, tad, manuprāt, var veidoties situācija, ka meža īpašnieks cietīs, jo nodokļi tiks aprēķināti nepareizi," turpina Muižnieks.Problēmas cēlonis ir tas, ka Valsts meža dienests jaunajai  sistēmai  par pamatu ir ņēmis Valsts zemes dienesta veidoto digitālo kadastra karti, kura ir neprecīza. Kartē visi zemes gabali ir atzīmēti, bet robežas starp tiem var nebūt precīzas. Ticamas tās ir tikai tajās vietās, kur veikta uzmērīšana ar GPS ierīcēm, katram robežstabam nosakot ģeogrāfiskās koordinātes, vēsta Nekā personīga. Deviņdesmitajos gados  zemi ierādīja mērnieks, kas ar lauku cirkuli vai vienkārši soļiem nomērīja attālumus no vienas kupicas līdz otrai. Robežstabiem nenoteica koordinātas, tāpēc precizitāte kliboja, bet citu iespēju toreiz nebija. Tikai pēc 2000.gada uzmērīšanā sāka izmantot mērinstrumentus, kas noteica precīzas koordinātas. Valsts meža dienestam bija zināms, ka kadastra karte daudzviet nav precīza, tomēr tas dienestu nav atturējis to izmantot savas datu bāzes pamatā. "Neprecīzi bija iepriekš un neprecīzi ir arī tagad un tas neko milzīgu kā tādu neietekmē," uzskata meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, turpinot: "Tas ir vienīgais mūsu valstī oficiālais grafiskais kadastra materiāls. Labāka valstī nav, mēs esam izvēlējušies pašu labāko. Ja mēs gribējām pāriet uz modernāku sistēmu, mums citas iespējas nemaz nebija."Krēsliņš uzskata, ka nekas ārkārtējs nav noticis un ka katras jaunas sistēmas palaišanā ir problēmas un aizķeršanās. Arī līdz šim dienests esot saskāries ar neskaidrām īpašumu robežām, tāpēc arī jaunā situācija neesot nekas neparasts.  Problēmas esot zināmas, un tuvākajā laikā sadarbībā ar Valsts zemes dienestu tās risināšot.