Latvijas Bankā no 1. jūlija darbu sāks vienots naudas pārbaudes centrs, kurā tiks apvienots Valsts analīzes centrs, Monētu valsts analīzes centrs (pašlaik abi Valsts policijas struktūrā) un Valsts naudas viltojumu uzraudzības centrs (pašlaik Latvijas Bankas struktūrā), informē Latvijas Banka.
Līdz šim naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās. Latvijas Bankas naudas drošības eksperti veica tikai eiro (līdz eiro ieviešanai – latu) naudas zīmju identifikāciju.
Turpmāk Latvijas Banka veiks visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes, sniegs kompetentās iestādes atzinumu par konstatētajiem viltojumiem un par konstatētajiem viltojumiem informēs Valsts policiju, kas nodrošinās turpmākās procesuālās darbības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Var teikt, ka Latvijas Banka kļūs par nacionāla līmeņa vienas pieturas aģentūru naudas viltojumu pārbaudes jomā.
Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka naudas zīmes ekspertīzei varēs nodot gan Latvijas Bankas klientu kasēs (https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase), gan joprojām tuvākajā policijas iecirknī. Policijā iesniegtās naudas zīmes tiks nosūtītas uz Latvijas Banku, kur mēneša laikā tiks veikta to pārbaude un sniegta atbilde iesniedzējam.
Lēmums apvienot naudas viltojumu pārbaudes funkcijas vienā institūcijā – Latvijas Bankā – pieņemts, lai nodrošinātu efektīvu cīņu ar naudas viltošanu, veicinātu eiro viltojumu savlaicīgu atklāšanu, veiktu efektīvāku identifikāciju un analīzi, kā arī nodrošinātu ātru informācijas apriti par viltojumiem. Šo darbību optimizācija ļaus Latvijai efektīvāk pildīt savas starptautiskās saistības naudas drošības jomā.
Apvienotais centrs savu darbu sāks 1. jūlijā, un gan pirms, gan pēc šī datuma notiek aktīvs izskaidrojošais darbs, Latvijas Bankas ekspertiem informējot par izmaiņām gan naudas apstrādes procesā iesaistītās institūcijas (piemēram, komercbankas, inkasācijas uzņēmumus), gan policijas reģionālās struktūras.
Latvijas Bankas rīcībā ir nepieciešamie resursi jauno funkciju izpildei un papildu valsts budžeta līdzekļi nebūs nepieciešami. Vēl vairāk – policijā atbrīvosies resursi cita veida ekspertīžu efektīvākai veikšanai. Latvijas Bankā, Naudas tehnoloģiju daļā, kopā būs četri naudas zīmju eksperti (līdzšinējo trīs vietā), no kuriem diviem būs arī citi darba pienākumi.
"Esam gatavojušies vienas pieturas aģentūras izveidei naudas viltojumu pārbaudes jomā aptuveni gadu. Mūsu līdzšinējā pieredze sadarbībā ar policiju bija teicama, taču redzējām darbības optimizācijas iespējas, koncentrējot naudas zīmju identifikācijas un analīzes funkciju vienas institūcijas – Latvijas Bankas – pārziņā," norāda Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš. "Iedzīvotājiem, uzņēmējiem, naudas apritē iesaistītajām organizācijām būtiski zināt, ka turpmāk visu valūtu pārbaudes tiks veiktas Latvijas Bankā, un esam gatavi nodrošināt, ka šis process ir raits un kvalitatīvs."
Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā.
Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka Eirosistēmas ietvaros papildus tam veic šādus pamatuzdevumus:
– pārvalda ārējās rezerves;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
– sagatavo finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru.
Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku.