Parlamentārietis teica, ka viņam svētku rīkošana arvien mazāk šķiet kā pārdomāts lēmums, skatoties, kā valstī attīstās epidemioloģiskā situācija. Bažas radot arī tas, ka Veselības ministrija nevar izšķirties par skaidru atbildi.
Viņaprāt, situācija ieiet ļoti sliktā fāzē. Pašvaldības jautājot vecākiem, vai bērni grib piedalīties, un arī sabiedrība sāk šķelties. "Jau tā sakaitētajā atmosfērā mēs pieberam vēl klāt ogles," pauda Ašeradens.
Tikmēr Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja, ka būtiskākais esot nodrošināt klātienes mācības no 1.septembra, un Dziesmu svētki tam zināmā mērā varētu būt šķērslis.
Viņa aicināja domāt par sabiedrības veselību, piebilstot, ka klātienes mācības šoreiz būtu svarīgākas. Tāpat viņa atzīmēja, ka augstu vērtē šos svētkus, atzīmējot, ka tā ir bagātība, kuru jāsaudzē.
LETA jau vēstīja, ka svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepriekš ir uzsvērusi, ka šie Dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Viņa arī atklāja, ka vienā dienā plānots viens svētku notikums.
Svētku izpilddirektore stāstīja, ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas, un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.
Līdz šim viņa ir teikusi, ka netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs "A", "B" un "C" variants, kur, ja atļaus epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar "B" variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām - Mežaparka Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot visas prasības - gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.
Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu "Hanzas perons", kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Bērziņa iepriekš klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi - folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.
Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts "Dziesmu koks". Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju koncerts.