Premjers norādīja, ka šobrīd ir izveidota sistēma, vietām veidojot vides, kurās uzturas tikai vakcinēti cilvēki vai nesen izslimojušie - tā saucamās "zaļās zonas". Turklāt Latvijā arī vasarā bija nepieciešams valkāt maskas sabiedriskās vietās, piemēram, veikalos un sabiedriskajā transportā, un šī piesardzība esot iemesls tam, kāpēc Latvijā saslimstība ar Covid-19 pagaidām ir zemāka nekā kaimiņvalstīs.
Vaicāts, kāpēc netiek lemts par ierobežojumu pastiprināšanu esošajā situācijā, kad Covid-19 izplatība strauji aug, Kariņš norādīja, ka par to visu laiku tiekot diskutēts, un piebilda, ka jaunnedēļ no ministrijām gaidāmi ierosinājumi par to, ko vēl iespējams darīt.
Kariņš akcentēja, ka viņa un valdības mērķis ir neapturēt ekonomiku un vienlaikus pasargāt cilvēkus no inficēšanās. Šīs stratēģijas pamatā ir vakcinācija un tās veicināšana, teica premjers, piebilstot, ka vakcinācija var apturēt mirstību no Covid-19.
Savukārt Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Juris Pūce uzsvēra, ka šajā rudens periodā jau ir pieņemti lēmumi, kas risinātu problēmas saslimstības un hospitalizācijas pieaugumā. Kā piemēru viņš minēja to, ka veselības aprūpes sistēma ir sagatavojusies ar lielāku intensīvās terapijas gultu skaitu.
Pūces vērtējumā, ir acīmredzams sabiedrības nogurums no pandēmijas un nepieciešamības sadzīvot ar ierobežojumiem. "Ir zema apetīte šādus papildu ierobežojumus pieņemt un akceptēt, bet saslimušo skaits aug. Katru nedēļu eksperti ziņo prognozes, ka paredzams saslimušo pieaugums, kas nozīmē, ka būs jāpieņem lēmumi, kas ierobežos infekcijas izplatību.
Parlamentārietis atgādināja, ka jau iepriekš nolemts, ka, vērtējot slimības ietekmi uz sabiedrību, pamatrādītājs būs hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits. Ja tas turpinās augt, lēmumu par ierobežojumiem būs jāpieņem, pauda Pūce. Viņš norādīja, ka tuvāko nedēļu laikā ministrijas sagatavos savus priekšlikumus atbilstoši nozarēm, tomēr prioritāte esot maksimāli ilgi saglabāt mācības klātienē un neierobežot pakalpojumu pieejamību, īpaši jomās, kas izdarīja izvēli un vakcinējās.
Savukārt vaicāts, vai nav bažu, ka līdzīgi kā pērn, atliekot lēmumu pieņemšanu par ierobežojumiem, varētu "nogulēt" nākamo uzliesmojumu, Kariņš atbildēja noraidoši. Viņš stāstīja, ka pašreizējais uzliesmojums ir prognozēts vismaz pusgadu iepriekš. Redzot kā delta paveids izplatās pasaulē, bijis skaidrs, ka tas nonāks Latvijā, kur jau vairākus mēnešus tas ir absolūti prevalējošs.
Premjers uzsvēra, ka šobrīd Latvijā ir simtiem tūkstošu vakcīnu devu ar dažādiem derīguma termiņiem, no kurām daļa tiks ziedota vai pārdota trešajām valstīm. Ja vakcinēšanās aktivitātē nekas nemainīsies, valdība būs spiesta atkārtoti pieņemt šādu lēmumu, teica Kariņš.
Politiķis atkārtoti atzīmēja, ka pērn Latvijā nācās slēgt daļu ekonomikas, jo nebija veidu, kā citādāk sabiedrību pasargāt no Covid-19. Toreiz to varējis panākt, tikai slēdzot ekonomiku. Tomēr šogad mums ir vakcīnas, kuras lielākā daļa sabiedrības jau ir saņēmusi un sevi pasargājusi, teica premjers.
Lēmums slēgt ekonomiku būtu apšaubāms, jo nav zināms arī, cik sabiedrība būtu gatava šādam solim, teica Kariņš, piebilstot, ka to arī būtu grūti savienot ar labāko risinājumu - vakcināciju.
Ministru prezidents atzina, ka neredz ļoti lielu pamatojumu drakoniskiem ierobežojumiem, tomēr ir paredzams, ka varētu paplašināties iespēju atšķirības, lai vakcinētie cilvēki var turpināt ikdienas dzīvi brīvi.