Viņš norādījis, ka iepriekšējam dokumentam bija pāri par 50 lapām un ideālā gadījumā jauno dokumentu gribētu redzēt 15 līdz 20 lappušu garu, kurā bez liekiem izskaistinājumiem būtu "parādītas tās lietas, par ko runājam, un iezīmējam tās, kuras ir jāizdara".
"Manuprāt, viena no līdzšinējām problēmām ir tā, ka dokumenti ir biezi, skaisti sagatavoti, moderni, pēc Eiropas standartiem, bet tie netiek realizēti. Tas nebūs mans mērķis - sagatavot skaistu dokumentu. Mans uzdevums ir izveidot saprotamu dokumentu, kurš balstīts uz kvalitatīvu informācijas analīzi, ir saprotams un izpildāms," sacījis Krieviņš.
Viņš gan pagaidām atturas nosaukt NAP prioritātes, pirms ar ekspertiem vēl nav sāktas konkrētas diskusijas. Krieviņš gan atzīmē, ka "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030" jau ir precīzi definētas tās pamatlietas, uz ko jāvirzās - izglītības sistēmas pilnveidošana, investīcijas cilvēkkapitālā, inovatīvas ekonomikas veidošana, reģionālā attīstība.
"Mana sajūta ir, ka NAP jāveido un tam jāfokusējas tā, ka dokumentu var izlasīt un saprast ikviens interesents, atšifrējot tajā visus terminus, lai cilvēkiem tas ir saprotams un būtu redzama vīzija, kur vēlamies nokļūt pēc septiņiem gadiem. Dokumenta sagatavošanas procesā jāiesaista iedzīvotāji, un jābūt plašai diskusijai. Pēc plānā ieliktajiem mērķiem arī varēs spriest par valsts pārvaldes un valdības darba efektivitāti šajā termiņā," sacījis Krieviiņš.
PKC vadītājs gan atzīst, ka iepriekšējam NAP divos gados tika tērēti 370 000 latu, pamatā ekspertu piesaistei, bet tagad visa Pārresoru koordinācijas centra budžets ir krietni mazāks un ietver vēl citas funkcijas, ar ko jārēķinās. Iepriekš daļa resursu tikusi tērēta arī prezentācijas materiāliem, kuru atdeve esot dažādi vērtējama.
"Mana vīzija ir, ka mūsu reģionālo universitāšu potenciāls ir pietiekams, lai uz viņu bāzes veidotu sabiedrības iesaisti, lūgtu telpas, runātu ar cilvēkiem. Cilvēkiem nevajag skaistu mapīti, prezentācijas pildspalvu un NAP pirmo redakciju iespiestā veidā. Viņiem svarīgākais ir zināt, uz kurieni virzāmies un ko gribam panākt. Tāda ir mana pārliecība," sacījis Krieviņš.
Jau ziņots, ka Krieviņš savus pienākumus sāka pildīt 9.janvārī.
Pārresoru koordinācijas centrs savu darbību sācis pērn 1.decembrī, un jaunizveidotā institūcija veidota Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tās uzdevums ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.
Centra vadītāja amatu var pielīdzināt valsts sekretāra amatam, kuram ir galvenā loma ministriju darba organizēšanā. Centra vadītājs piedalīsies valsts sekretāru sanāksmēs, kas ir būtisks posms lēmumu pieņemšanā valsts pārvaldē.
Tāpat vadītājam būs jānodrošina pārresoru koordinācijas funkcijas - plānot, vadīt, organizēt un koordinēt Pārresoru koordinācijas centra darbu, koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību Nacionālā attīstības plāna izstrādē, kā arī sadarbībā ar ministrijām un citām institūcijām veikt nozaru politikas analīzi un sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvu.