Jauno rindu kārtību pie ārsta varētu ieviest no 2013.gada

... un sākas viss no gala... Kad beidzot Veselības ministrijas klerki, ministri un deputāti sapratīs vienu - lai kā mums tas nepatiktu, ja reiz uzskatām, ka veselības nodrošināšana ir pakalpojums, tātad rindas var atrisināt tikai un vienīgi tirgus. Bez tam, jēdziens "rindas" ir samērā nosacīts. Patiesībā rindas pēc pakalpojumiem nav. Rindas ir pēc "bezmaksas siera". Tie, kas ir gatavi maksāt šā brīža tirgus cenu attiecīgajam pakalpojumam, to var dabūt kaut šodien. Tā kā nav ko kult tukšus salmus. Gan tautā, gan ministrijā šie pakalpojumi dīvaini tiek saukti par "maksas pakalpojumiem". Varētu padomāt, ka ārstniecības iestādei ir arī bezmaksas pakalpojumi. Maksas ir visi, arī tie, par kuriem tautai pašai nav jāmaksā, taču par tiem samaksā valsts, no nodokļu maksātāju naudas. Jā, iespējams daudzi vaimanās, ka šie "maksas pakalpojumi" ir nesamērīgi dārgi. Nu piedodiet, veselības aprūpe nekur nav lēta, kapēc lai te ārsts strādātu par apkopēja algu? Turklāt, pie augstās cenas ir vainīga tieši valsts, kas par varītēm cenšas samazināt cenu par "bezmaksas pakalpojumiem", tā radot ilūziju, ka par to pašu naudu izdosies izārstēt vairāk pacientus. Pilnīgas muļķības. Pirmkārt, ārstniecības iestādēs arvien vairāk paplašināsies maksas pakalpojumu apjoms, jo būtu stulbi ārstam par pacienta vizīti saņemt mazāk, kā zemākās kategorijas frizierim. Līdz ar to ārstniecības iestādes neiesprings uz šo "bezmaksas siera" atlīdzību. Otrkārt, ja reiz VM uzliks par pienākumu par krietni zemu cenu ārstam pieņemt pacientus, starpība ārstam tiks kompensēta no tiem pašiem maksas pakalpojumiem, tātad VM ar savu stulbumu motivē paaugstināt maksas pakalpojumu cenas. Risinājums, manuprāt ir viens - visu sekundāro veselības aprūpi laist brīvajā tirgū. Un ticiet, neviens nemirs vai nepaliks neārstēts. Tirgus, tajā skaitā apdrošinātāji noteiks gan adekvātas cenas, gan rindas sakārtos. Darbosies gan akcijas "Pērkam kopā", gan apdrošināšanas polises, atlaides un citi tirgus instrumenti. Attiecībā uz primāro veselības aprūpi, paredzēt kaut ko līdzīgu vaučeru sistēmai. Atbilstoši pieejamajam finansējumam un reģistrēto personu skaitam, ģimenes ārstiem tiek izdalīti vaučeri, kurus tie, pēc savas izpratnes un profesionālā vērtējuma izsniedz pacientam. Tas savukārt ar šādu vaučeri staigā uz kuru jebkuru slimnīcu, šādi papildinot ārstniecības iestādes kasi. Protams, paliks virkne neatliekamu un citu rakstura pakalpojumu sniedzēju, kuriem pienākas finansējums. Tad nu šos centrus pārveidot par iestādēm un budžetu piešķirt kā jau visām. Medicīnas personālam šādās iestādēs noteikt ievērojamu atalgojumu, kas konkurētu ar uzņēmumiem. Esmu pārliecināts, ka dažos gados tirgus savestu kārtībā šo sistēmu, līdzīgi kā pārtikas ražošanu (starp citu, arī dzīvībai vitāli svarīgu nozari), un pie tās vairāk nevajadzētu atgriezties.