Kopējā vilcienu piegādes līgumcena ir 225,303 miljoni eiro.
Grigulis norādīja, ka Talgo iesniegtais piedāvājums ir saimnieciski izdevīgākais visā vilcienu paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Jautāts, kādas bija pārējo pretendentu piedāvātās līgumcenas, Grigulis norādīja, ka nākamais izdevīgākais piedāvājums bija par nepilniem 20 miljoniem eiro dārgāks.
Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.
Grigulis skaidroja, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti, ņemot vērā vilcienu paredzamās ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā visā vilcienu ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, iepirkuma procesā tika ņemts vērā ne tikai vilcienu ražošanas un piegādes grafiks, bet arī to ikdienas uzturēšanas, tehniskās apkopes, rezerves daļu, enerģijas patēriņa un citas izmaksas uz vienu pasažieru sēdvietas vienību.
Grigulis uzsvēra, ka pēc šiem rādītājiem uz vienu pasažieru sēdvietas vienību PV vilcienus iegādāsies par 22% lētāk nekā kaimiņvalsts Igaunija iegādājās Stadler vilcienus.
Grigulis arī norādīja, ka iepirkuma rezultāti pretendentiem tika paziņoti šodien plkst.11, attiecīgi, pārsūdzēt iepirkuma rezultātus pretendenti varēs 10 darba dienu laikā no rezultātu paziņošanas brīža. Ņemot vērā iespējamās pārsūdzības, Grigulis nevarēja prognozēt, kad varētu tikt parakstīts līgums par jauno elektrovilcienu iegādi.
Pēc vilcienu iegādes PV varēs ieviest intervāla grafikus visos vilcienu maršrutos, proti, noslogotākajos laikos - darba dienu rītos un vakaros - vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni kursēs Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.
Iepirkuma procesa ietvaros ir paredzēts, ka PV jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020.gada beigām līdz 2023.gadam.
Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā.
Jau ziņots, ka valdība 5.novembrī nolēma, ka PV līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta.
Par tiesībām piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus sacentās četri pretendenti - Spānijas uzņēmums Talgo, Šveices kompānijas Stadler Polijas meitasuzņēmums, Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) un Čehijas uzņēmums Škoda vagonka.
Visi četri pretendenti iesniedza finanšu piedāvājumus, kas ir iepirkuma procedūras pēdējais etaps, un pēc to izvērtēšanas tika noskaidrots jauno elektrovilcienu piegādātājs. Tiesības piegādāt vilcienus būs pretendentam, kurš piedāvās ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. PV valdes priekšsēdētājs Grigulis iepriekš norādīja, ka tiks ņemtas vērā ne tikai pašu vilcienu ražošanas un piegādes izmaksas, bet arī to ikdienas uzturēšanas, tehniskās apkopes, rezerves daļu, enerģijas patēriņa un citas izmaksas ilgtermiņā uz viena pasažiera sēdvietas vienību.
Kā ziņots, šis ir trešais mēģinājums nopirkt jaunus vilcienus. Pirmajā iepirkumā piedalījās CAF un Stadler, par uzvarētāju tika pasludināts CAF, taču Stadler ierosinātās tiesvedības rezultātā konkursa rezultāts tika atcelts. Otrajā iepirkumā piedalījās Hyundai Rotem un Stadler. Labākās cenas piedāvājumu iesniedza Hyundai, taču tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ, savukārt toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V/S) paziņoja, ka vilcienu iegādei no Stadler nav finansējuma, un PV līgumu nenoslēdza.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no Latvijas dzelzceļa veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
pievienota 3.-9.rindkopa
skats no malas
Ritenis
OTKATU JEKABS