Kā saprast to, kas šobrīd notiek valdošajā koalīcijā pēc tam, kad premjerministre Evika Siliņa (JV) piektdien paziņoja par trīs ministru nomaiņu un ilgi sludināto valdības restartu? ZZS un Progresīvie šodien premjerministri izsaukuši uz sarunu savās Saeimas frakcijās un atšķirībā no Jaunās Vienotības (JV) vēl nemaz nav izvirzījuši jaunus ministru kandidātus, lai gan Siliņa publiski pauda, ka jau ceturtdien Saeimā par to jānotiek balsošanai. Ko tas viss nozīmē? ZZS frakcija patur iespēju noraidīt Siliņas piedāvāto valdības restarta plānu vai vismaz tajā, kas attiecas uz jaunu ministru apstiprināšanu, nodrošināsiet, ka process virzās uz priekšu?
Es domāju, ka viņš droši vien virzās uz priekšu, jo skaidrs, ka premjerei ir pilnvaras uzlikt darba kārtību. Tajā pašā laikā šī ir Saeima, frakcija un Saeimas deputāti, kas balso par ministru apstiprināšanu. Un, tā kā līdz šim te premjerministres piektdienas paziņojumam tādu diskusiju ar deputātiem par šo te plānu, uzstādījumiem un tajā skaitā arī par personālijām, kuras viņa plāno atbrīvot, nav notikušas, kā arī mums vajadzētu paspēt vismaz formāli izrunāties ar potenciālajiem jaunajiem ministriem, tad, manuprāt, ir tikai loģiski, ka premjere nāk uz frakciju un mēs šos jautājumus pārrunājam.
Jūs vispār pieļaujat, ka šādā situācijā ceturtdien ir iespējama balsošana par jaunajiem ministriem, kā premjerministre to vēlas?
Es stipri šaubos.
Bet to jau var uzskatīt par tādu kā triecienu premjerei. Kad tad, jūs pieļaujat, šis uzticības balsojums jaunajiem ministriem Saeimā varētu būt un ar kādiem nosacījumiem?
Nu, ir kaut kādas arī formālās procedūras, kuras ir jāveic gan attiecībā uz Saeimu, gan uz ZZS kā partiju apvienību, tajā, kā mēs iekšēji izraugāmies un nominējam savu jauno ministru kandidātu, gan tajā, kā mēs vērtējam citu partiju pieteiktos kandidātus, tādēļ es domāju, ka to var paspēt līdz nākamajai ceturtdienai (6. martam – red.). Bet līdz šai ceturtdienai situācijā, kad no trim koalīcijas partijām tikai viena ir nosaukusi savu ministra kandidātu, kurš šeit Saeimā vēl nav redzēts, nu, es domāju, būtu pārsteidzīgi tagad iet uz priekšu ar ceturtdienas balsojumu. Ja premjerministrei vajadzēja četrus mēnešus, lai sagatavotu šo te reformu plānu, pirms to paziņot, un tas nebija izdiskutēts iekšēji koalīcijā, tad būtu adekvāti mums dot nedaudz vairāk nekā četras darbadienas.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00