"Visas labās ziņas ir tikai par kultūru. Iesāktie darbi ir jāturpina. Tas, ko pievienošu no savas puses un kas ir mana prioritāte, ir domāšanas veids. Šodien bieži atkal, jo īpaši budžeta kontekstā, runā, ka kultūra ir patērējoša. Draugi mīļie, tas ir mīts! Kultūrā šodien katrs ieguldītais lats nes atpakaļ vēl vienu latu," uzsver Ž.Jaunzeme-Grende.
Uz norādi, ka vēl nesen sociālā partnera statusā viņa valsts nozaru funkciju auditā kultūrai ielika viszemāko atzīmi un valdībai ieteica budžeta konsolidāciju veikt uz kultūras rēķina, Ž.Jaunzeme-Grende norādīja, ka tas ir mīts. "Toreiz bija jāizlemj, laist valsti uz maksātnespēju vai ne? Ja valdība būtu pieņēmusi šādu lēmumu un nebūtu ņēmusi aizņēmumu, tad kādu laiku (teiksim, pusgadu) naudas nebūtu vispār ne pensionāriem, ne skolotājiem, ne medmāsām, ne policistiem. Bija jautājums, ko darīt. Vienīgais, ko varēja, - griezt, kur vien iespējams. Uzņēmējiem iedeva izvērtēt prioritātes. Kā jūs domājat, kas ir pirmais pēc Maslova piramīdas: paēst, siltums, drošība, veselība? Loģiski, ka kultūra bija pašā apakšā. Šodien ir pilnīgi cita situācija. Šobrīd, kad attīstība iet uz augšu, kultūra ir parādījusi, ka spēj ģenerēt darbvietas. Kāpēc? Tāpēc ka vismazāk ir jāiegulda. Lai radītu darbvietu, pietiek ar talantu, varēšanu, enerģiju. Tas nozīmē, ka pašlaik, kad mums ir svarīgas darbvietas un izaugsme, nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt kultūru," sacīja Ž.Jaunzeme-Grende.
Jautāta, vai sarunai ar Nilu Ušakovu gatavojas tāpēc, ka viņš nosaucis Gaismas pils būvēšanu par stulbu projektu, ministres atbilde ir noliedzoša. "Nē. Tāpēc, ka mums ir ļoti nozīmīgs kopīgs projekts, un būs vajadzīga cieša sadarbība, jo 2015. gadā Latvija būs Eiropas prezidējošā valsts, 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. 2013. gadā Dziesmu svētki, kuri būs ļoti īpaši. Notiks Pasaules koru olimpiāde, 2012. gadā nodosim bibliotēku. Pasaules zīmolu pētnieks Saimons Antholds piedāvāja skatījumu, ka Rīga ir ziemeļu zvaigzne. Ja vēlamies būt reāla ziemeļu zvaigzne, tad kultūra ir tā, kas to spodrinās."
Uz jautājumu, no kurienes, viņasprāt, N.Ušakovam par LNB varēja rasties tāds viedoklis, ministre atbild: "Tāpēc, ka mīti, stereotipi par kultūru kultivēti ilgus gadus un ne tikai Latvijā. Iepriekšējā aksioma bija, ka kultūrai jādod tāpēc, ka tā ir laba. Un patēriņa laikmetā, konkurencē par laiku un naudu komercija ir uzvarējusi. Bet par kultūru ir mīts, ka tur tikai jādod. Tas ir jākliedē, un jārāda ieguvumi."
Runājot par integrācijas tēmu, ministre uzsver, ka "mēs vēlamies sasniegt integrāciju - ka esam vienoti, dzīvojam vienā telpā". "Bet, lai tur nokļūtu, ir jāskatās, kur mēs šodien esam. Jā, ir jāatzīst: ir dažādas kultūrtelpas un problēmas. Kā to risināt? Kultūra ir viens no risinājumiem. Nevis nospiežot citus, bet mainoties ar identitātēm, kļūstam bagātāki. Ja krieviski, ukrainiski vai poliski runājošie cilvēki Latvijā saprot, ka latviskā identitāte viņus bagātina un tādā veidā viņi kļūst konkurētspējīgāki pasaulē, tad jau vajadzētu būt, ka viņi pēc iespējas ātrāk apgūst šo identitāti. Bet kā tas ir gadījies, ka krievvalodīgo ģimenē augošie bērni ir bagātāki nekā mūsējie, jo brīvi runā krieviski un latviski? Bet mūsu, latviešu, ģimenēs bērni ir kļuvuši nabagāki, jo nerunā brīvi krieviski."
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!