"Lielāko daļu piena mēs patērējam uz vietas. Piens ir grūti pārvadājams, tāpēc tā imports ir ļoti ierobežots, - piens kļūst par balto zeltu. Ja runājam par graudu vai kartupeļu tirgu, tie ir daudz mobilāki produkti, to importa un eksporta iespējas ir lielākas," uzsvēra I.Jaunzeme.
Viņa laikrakstam stāsta, ka Latvijas piena patēriņa ieradumi ļoti atšķiras no Eiropas patēriņa. "Piens, kuru mēs turpinām dzert šeit, Latvijā, Eiropas izpratnē principā ir bioloģiskais produkts - triju četru dienu termiņa piens. Eiropā dzer pusgada gada termiņa pienu. Tādas kvalitātes produkti - piens, krējums, sviests - par šādu cenu Eiropā principā nav nopērkami. Piens ir pirmās nepieciešamības prece," uzskata I.Jaunzeme.
Uz jautājumu, vai nākotnē Latvijas tirgū varētu ienākt un patērētājs izvēlētos "Eiropas pienu", KP pārstāve norādīja, ka "nē". "Tam, kurš gribētu atvest uz Latviju citu pienu, būtu jāinvestē ļoti daudz mārketingā, lai pārliecinātu mūsu patērētāju mainīt izvēli. Man nav pārliecības, ka kāds būs ieinteresēts uz mūsu mazo tirgu piegādāt citu pienu. Kamēr mēs spēsim to vilkt, mēs dzersim Latvijas pienu," teic I.Jaunzeme.
Runājot par piena cenām laika gaitā, I.Jaunzeme skaidroja, ka piena cenas pieaugums kopš 2005.gada ir 50%. "Tiklīdz pasaules tirgū pieaug pieprasījums pēc sviesta, siera, piena pulvera, rodas deficīts un piena cena pieaug," Dienai pauda KP priekšsēdētāja.
Runājot par piena tirgus uzraudzību, I.Jaunzeme zināja teikt, ka par tiem produktiem, kuriem nav aizvietotāju, "vēlme un kārdinājums vienoties par cenu ir milzīgs". "Sabiedriskajā ēdināšanā ir citādi - visiem vienoties par vienu Kijevas kotletes cenu ir grūti. Tādēļ piena tirgus uzraudzība mums ir ikgadējs pasākums - mēs vienmēr turam roku uz pulsa," teica KP pārstāve.
Visu interviju ar I.Jaunzemi lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!