FM viedoklis ir nepieciešams par to, vai vienotā atlīdzības sistēma ir sasniegusi savu mērķi un vai atzinumā konstatētā situācija ir vērtējama kā šim mērķim atbilstoša. Attiecīgi Tieslietu padomes locekļi vienojās, ka tiks vērsta likumdevēja varas un izpildvaras atbildīgo amatpersonu uzmanība šai situācijai, lūdzot rast risinājumus.
Tāpat padomes locekļi vienojās, ka uz kādu no nākamajām sēdēm ir uzaicināmi FM pārstāvji.
Jau ziņots, ka šonedēļ Tieslietu padomē tika aktualizēts jautājums par tiesnešu darba samaksu un pašreizējām problēmām. Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna prezentēja atzinumu par tiesnešu atalgojumu, kurā tika identificētas vairākas problēmas, piemēram, ka nav pārskatīts tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmērs saistībā ar izmaiņām prēmiju un piemaksu maksāšanas tiesiskajā regulējumā, kā arī pašreiz spēkā esošā atlīdzības sistēma nenodrošina un nesaglabā tiesnešu un prokuroru algas reālo vērtību.
Jurcēna atgādināja, ka tiesnešu atlīdzība līdz 2011.gada 1.janvārim bija noteikta likumā "Par tiesu varu", bet pēc tam tā noteikta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. ST 2011.gada 6.maijā ierosināja lietu vairāku tiesību normu, kas saistītas ar tiesnešu un prokuroru atlīdzības noteikšanu jaunajā tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā, atbilstību Satversmei. Konstatējot, ka apstrīdētās normas neskar pieteikuma iesniedzējiem noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, ST izbeidza tiesvedību lietā.
Tomēr minētajā lēmumā norādīts, ka, "izskatot lietu, ST konstatēja, ka konstitucionālajā sūdzībā norādītas atlīdzības sistēmas problēmas. Arī likumdevējs vairākkārt atzina, ka jauno sistēmu ir nepieciešams pilnveidot". ST kā efektīvāko veidu atlīdzības sistēmas problēmu novēršanai lēmumā norādīja likumdevēja un Tieslietu padomes sadarbību to kompetencē.
Tika norādīts, ka vairāki pašreiz spēkā esošie un likumā paredzētie tiesnešu un prokuroru atalgojuma noteikšanas principi neatbilst tiesnešu neatkarības principam un nenodrošina tiesnešiem un prokuroriem atbilstošu atlīdzību. Piemēram, nav pieļaujama tiesnešu atalgojuma un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojuma "sazobe" - ir jānošķir atalgojuma piesaiste jeb "sazobe" no konkrēta valsts pārvaldes darbinieka algas apmēra, kas tiek izmantots kā atskaites punkts, nosakot un izvērtējot tiesneša pienācīga atalgojuma apmēru (tiesnešu un valsts pārvaldes juristu atalgojumu salīdzināšana, lai noteiktu, kāds atalgojums būtu uzskatāms par atbilstošu tiesnesim).
Tāpat tika minēts, ka pastāv atšķirīgi principi atalgojuma un atlīdzības noteikšanā valsts pārvaldē un atalgojuma un atlīdzības noteikšanā tiesnešiem. Paredzot attiecībā uz valsts pārvaldes atalgojuma un atlīdzības noteikšanu tādus pašus principus, kādi tiek paredzēti tiesnešiem, tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo, pastāvot dažādām prasībām un dažādiem ierobežojumiem, divām personu grupām - tiesnešiem un valsts pārvaldes darbiniekiem - tiek noteikta vienāda atlīdzība.
Vēl šajā atzinumā norādīts, ka likumdevējam būtu jāpārskata un jāpārvērtē tiesnešu un valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības apmēra attiecība, ievērojot izmaiņas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz piemaksām un prēmijām.
Atzinumā tika pievērsta uzmanība arī apsvērumam, ka piemaksas par darbu Tieslietu padomē nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Tieslietu padomes locekļiem - tiesnešiem. Atlīdzības likumā paredzētas piemaksas par darbu Tieslietu padomē tikai Tieslietu padomes priekšsēdētājam un ievēlētajiem Tieslietu padomes locekļiem, proti, Augstākās tiesas plēnuma ievēlētam tiesnesim un sešiem Tiesnešu konferences ievēlētiem tiesnešiem. Pārējiem tiesnešiem un prokuroriem, kas darbojas Tieslietu padomē, likums neparedz piemaksu par darbu Tieslietu padomē. Šādai atšķirīgai attieksmei nav leģitīma mērķa, tāpēc tā ir nepamatota un neatbilstoša Satversmes 91.pantam.