Jelgavā vagonu rūpnīcu būvē pasaulē lielākais tanku ražotājs no Krievijas

Tajā strādā gan esošie, gan bijušie specdienestu darbinieki, lai sargātu militāro noslēpumu. Satversmes aizsardzības birojs norāda – riski Latvijas drošībai no šīs kompānijas ienākšanas mūsu valstī pastāv, svētdien ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pirms gada pamatakmens iemūrēšana iecerētās vagonu rūpnīcas pamatos Jelgavā notika visaugstākajā līmenī. Klāt bija Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrs, Latvijas prezidents, Krievijas vēstnieks. Par tankiem tolaik neviens nerunāja.

Raidījums vēsta, ka nu rūpnīcas celtniecība sākusies. Krievijas uzņēmumu Latvijā pārstāv Rīgā reģistrēta firma UVZ Baltija. Tā pieder firmai Luksemburgā UVZ International, kuras īpašnieks ir Krievijas valstij pilnībā piederošais Uralvagonzavod.  

Viens no pirmajiem darbiem, ko UVZ Baltija Latvijā paveica bija lepna miljonu trīssimttūkstoš eiro vērta savrupnama iegāde Mežparkā. Pēc tam meklēta zeme rūpnīcai – bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā. Tās iegādei tērēti miljons 358 tūkstoši eiro. Naudu Krievijas kompānija nežēlo arī būvējot rūpnīcu. Ja pirms gada solīja ieguldīt 30 miljonus, tagad solījumi krietni auguši – plānots ieguldīt vēl 50 miljonus eiro.

Uralvagonzavod Latviju izvēlējies, jo šī esot krieviski runajoša valsts ar labu investīciju klimatu un apmācītiem darbiniekiem. Par mātes kompānijas pamatdarbības sfēru – militāro rūpniecību – uzņēmuma vadītājs Latvijā īpaši nerunā.

"Tankti – tā ir viena no darbības sfērām. Tajā pašā laikā vēlos atzīmēt, ka Uralvagonzavod ir pasaulē lielākais kravas vagonu ražotājs. Jo dzelzceļa kravas vagonu tirgus pieprasījums augs un Uralvagonzavod gadā izgatavo 35, 36 tūkstošus vagonus. Nav neviena cita uzņēmuma ar līdzīga apmēra jaudu," saka UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks.

Jautāts, vai Latvijā plānots ražot tankus Sačiks saka: "Jūs smejaties? Nu, protams, ka neplānojam. Mums ir labs civils projekts. Patiesībā – Latvija nekad nav ražojusi kravas vagonus. Un tas ir tāds pilotprojekts Latvijai kā valstij kam būs sava rūpniecības nozare, kas līdz tam nav bijusi,".

Raidījums informē, ka pirmā UVZ rūpnīca Krievijā izveidota jau 1937.gadā. Katrs trešais padomju armijas tanks Otrajā pasaules karā bija ražots šajā rūpnīcā. Pirms septiņiem gadiem izveidots vienots uzņēmumu tīkls, kura uzdevums ir stiprināt Krievijas militāro varenību. Tajā ietilpst 22 rūpnīcas, zinātniskie institūti un laboratorijas.

Uralvagonzavod firmas zīme ir tanks T-72. Nesen ražošanā nodots jaunās paaudzes tanks – T90. Rūpnīcu ražošanas apjomi ļauj gadā izlaist vismaz tūkstoti moderno kaujas mašīnu. Krievijas tanku priekšrocība pār līdzīgiem ražojumiem - salīdzinoši mazais svars – 45 tonnas. Tāpēc tanki ir īpaši manevrētspējīgi. Vēl viens rūpnīcu lepnums - tanku atbalsta mašīna Terminators.  

Nekā Personīga norāda, ka citu valstu armijas no tankiem atsakās, jo tas ir uzbrukuma, nevis aizsardzības ierocis. Tomēr Krievija rīkojas pretēji.  Kaimiņvalsts ar prezidenta rīkojumu izstādājusi īpašu programmu. Tās mērķis – astoņu gadu laikā armijas kaujas spējas pacelt pasaules līmenī. 

Gadījumā, ja Ukrainas konflikts ies plašumā, var droši prognozēt, ka rietumvalstu sankciju sarakstos iekļūs arī militārās rūpniecības vadītāji. Pagaidām Uralvagonzavod koncerna ģenerāldirektoram Oļegam Sijenko sankcijas nav trāpījušas. 

Rūpnīcu kompleksu darbinieku īpašo lojalitāti pret Krievijas prezidentu Putinu apliecina nu jau leģendām apvīts notikums kā vienkāršs strādnieks Igors Halmanskihs kļuva par politiķi. Uralvagonzavod ceha vadītājs ar saviem darbiniekiem teletiltā prezidentam solīja palīdzēt apkarot Putina opozicionāru mītiņus Maskavā. Vēlāk ceha vadītājs organizēja strādnieku atbalsta grupas Putina pārvēlēšanai prezidenta amatā. Putina pirmais videozvans pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšnas bija uz Uralvagonzavod. Drīz pēc tam ceha priekšnieks Halmanskihs tika pie jauna politiska amata. Kā tolaik ziņoja Krievijas televīzijas - pirmās kadru izmaiņas, ko nokļūstot prezidenta amatā veica Putins - Urālu federālajā apgabalā piedāvāja ieņemt politisku amatu Igoram Halmanskiham, Cilvēku darba tiesību kustības līderim un Uralvagonzavod.

Jelgavā drīz sāksies ceha strādnieku un speciālistu apmācība. Pilsēta 80 miljonu vērto projektu atbalsta, jo tas radīs 300 darba vietas. 

Jelgavas mēra partiju apvienības biedrs – aizsardzības ministrs par kolēģa pilsētā iecerēto projekto uzzināja no Nekā Personīga. Atšķirībā no Satiksmes ministrijas, Raimonds Vējonis nav tik pārliecināts par šādu investīciju nekaitīgumu. "Man ir grūti komentēt šo situāciju, jo tā man ir pirmā dzirdēšana par šādām investīcijām. Bet, protams – katra investīcija, kas Latvijā tiek guldīta, tas ir labi, bet tai pašā laikā tomēr mums ir jāskatās, vai kādas investīcijas nākotnē nevar sasaistīt ar apdraudējumiem valsts drošībai. Bet tas būtu jāvērtē attiecīgajiem speciālistiem – vai tur varētu vai nevarētu būt kaut kādi apdraudējumi," sacīja Vējonis.

NBS komandieris Raimonds Graube norāda, ka uz šādiem projektiem vajadzētu skatīties ļoti uzmanīgi un tos izvērtēt.

Raidījums vēsta, ka Krievijas valstij piederošā Uralvagonzavod iecerēto projektu Jelgavā jau ir pētījis Satversmes aizsardzības birojs. Konkrētus izvērtējuma rezultātus iestāde gan neatklāj. Rūpnīcas Uralvagonzavod darbības aktīva izvērtšana Latvijas teritorijā norāda uz iespējamiem riskiem, bet ne draudiem nacionālajai drošībai. Ja rūpnīcas darbība tiks aktīvi izvērsta Latvijā pie apstākļa, ka rūpnīcas vadība ir saistīta ar šā brīža politisko varu Krievijā, tas ir... ir saskatāmi zināmi riski nacionālajai drošībai," norāda SAB pārstāve Iveta Maura.

Uralvagonzavod Krievijā kopumā strādā ap 70 tūkstoš cilvēku. Starp viņiem ir arī drošības dienestu darbinieki, kuru uzdevums ir sargāt militāros noslēpumus un Krievijas zinātnieku slepenos atklājumus. 

Atvaļināts NBS kapteinis Mārtiņš Vērdiņš: "Infrastruktūrai un inženiertehniskajiem darbiniekiem līdzi nāk tā saucamie biznesa noslēpumi. Kurus Uralvagonzavodā sargā vieni no labākajiem Krievijā biznesa jomā drošības struktūrām, kur strādā esošie, bijušie vai pa pusei bijušie Krievijas drošības dienestu darbinieki. Kas situācijai attīstoties ne visai draudzīgā virzienā starp mūsu valstīm var izraisīt arī kaut kādus zināmus riskus. Mūsu gadījumā mums ir svarīgi pārliecināties, lai aizsargājot savas biznesa intereses, savus biznesa noslēpumus, netiktu iedragātas Latvijas intereses,".

Jautāts, vai šie drošības cilvēki varētu braukt arī strādāt uz Latviju un sargāt šos noslēpumus, atvaļinātais NBS kapteinis sacīja: "Es varbūt šobrīd spekulēju, bet es teikšu – tas būtu viņu pirmais un viens no galvenajiem pienākumiem,".