"Valsts amatpersonu vēstījumi ir adresēti vienlaikus visiem iedzīvotājiem, taču šeit diemžēl darbojas arī princips, ka tas, kas der visam, tā īsti neder nekam," uzskata Saeimas deputāts. "Ne jau tikai daļai cittautiešu šķiet, ka viņi tiek ignorēti, ja ir vēlēšanās, to pašu var teikt arī, piemēram, pensionāri un vēl daudzas citas sociālās grupas," sarunā ar Dienu norādīja J.Junkurs, piebilstot, ka "komunikācijas ar krievvalodīgajiem pilsoņiem jautājums vienkārši visu laiku atrodas priekšplānā gan vēsturisko aspektu, gan šīs sabiedrības daļas labās organizētības un arī daudzskaitlīguma dēļ".
Tiesa, nemēdzot būt arī dūmu bez uguns: "Nedrīkst aizmirst, ka lielākā daļa amatpersonu ir vēlēti politiķi vai vismaz saistīti ar politiskajām partijām, tādēļ apzināti vai neapzināti, bet dod priekšroku saziņai ar saviem vēlētājiem, nevis samērā neracionālām medībām svešu partiju lauciņos. Tā ir dilemma, kuru nav atrisinājies neviens un nekur pasaulē – kur atrodas robeža starp politiķi ar konkrētu programmu un savu atbalstītāju loku, un šo pašu politiķi jau amatpersonas statusā, kam jārūpējas par visas sabiedrības interesēm," uzskata deputāts.
"Politiķu un amatpersonu komunikācija ar sabiedrību Latvijā vispār ir problēmātiska, un šis ir tikai viens no daudzajiem komunikācijas aspektiem. Es nepievērstu tam pārlieku lielu vērību, jo ir arī svarīgākas lietas, piemēram, nepieciešamība skaidrot sabiedrībai ekonomiskos lēmumus," teica politiķis.