Arī informācija par to, ka jahta nav bijusi tehniski pienācīgi sagatavota, neatbilstot patiesībai. Šklenniks iepriekš pats devies treniņbraucienos uz Allegras un pārliecinājies, ka tur viss ir kārtībā. Viņš zināja teikt, ka jahtai pagājušogad veikta sertifikācija.
Allegras oriģinālais drošības ekipējums esot papildināts ar tādiem elementiem kā kāju štropes laivas kantēšanai, signālraķetes un ūdensnecaurlaidīga kamera to uzglabāšanai. Kā sacīja Šklenniks, uz jahtas bija rācija un vestes. "Tas, vai šis ekipējums tiek atbilstoši izmantots, ir cits jautājums," viņš piebilda.
Šklennika stūrētā jahta Kursa piektdien ap plkst.20 izbraukusi no Bolderājas gandrīz vienlaikus ar Allegru. Apstākļi bijuši burāšanai piemēroti - viļņu augstums nepārsniedzis 0,5 metrus, bet vēja ātrums - 5-7 metrus sekundē. Abas jahtas devušās uz Roņu salu, taču pa atšķirīgām trajektorijām, proti, Kursa vairāk turējusies pie krasta, bet Allegra uz salu devusies pa taisnāko un īsāko ceļu.
Pie Bolderājas mola Šklenniks pa rāciju komunicējis ar Allegras kapteini. Nākamā sazināšanās notikusi ap pusnakti, kad Allegras kapteinis vēl apstiprinājis, ka viss ir kārtībā. Kursas stūrmanis tagad rēķina, ka tai brīdī Allegra, visticamāk, bija pieveikusi aptuveni trešdaļu no ceļa līdz Roņu salai.
Pēc tam Šklenniks ar Allegras kapteini mēģinājis sazināties ap plkst.4 vai 5, bet neviens neesot atbildējis. Kursas stūrmanis pieļāvis, ka Allegras kapteinis vienkārši nedzird rāciju, tāpēc viņš īpaši nesatraucies.
Aptuveni stundu vēlāk Kursa piestājusi Roņu salā un tās apkalpe devusies nosnausties. Gulēt sanācis līdz plkst.10, kad Kursas stūrmanis uzmodināts ar nepatīkamo ziņu par Allegras kapteiņa pazušanu.
Roņu salā Kursas kapteinis sniedzis liecības Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm, kas cita starpā arī pārbaudījušas, vai uz Kursas klāja ir viss nepieciešamais glābšanas ekipējums.
Kā LETA noskaidroja Latvijas Jūras administrācijā (LJA), 2007.gadā Francijā būvētā vienkorpusa buru jahta Allegra ir reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā 2012.gada 15.novembrī. Jahtu paredzēts izmantot atpūtai, ne komercdarbībai. Kā pastāstīja LJA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne, minētās jahtas garums ir 6,25 metri un uz tās var atrasties maksimums četri cilvēki.
2012.gada 1.novembrī, pirms reģistrācijas, LJA Kuģošanas drošības inspekcija veikusi jahtas apskati, kuras laikā pārkāpumi nav konstatēti. "Ja jahta paredzēta tikai atpūtai, nevis komercdarbībai, tad tai apskate jāveic pirms reģistrācijas vai pārreģistrācijas, pēc tam līdz nākamajai reģistrācijai par tās tehnisko stāvokli pilnībā atbild īpašnieks. Īpašnieks mainījies 2013.gada 3.janvārī, taču pirms pārreģistrācijas apskate nav veikta, jo spēkā bijis 1.novembra apskates akts," pastāstīja Kočāne.
Jahtas Allegra īpašnieks ir fiziska persona, un šī persona nav pār bortu pārkritušais kapteinis. LJA pārstāve Kočāne aģentūrai LETA zināja teikt, ka konkrētā jahta pēc savas konstrukcijas atbildusi prasībām kuģošanai B klases ūdeņos, taču īpašnieks vēlējies to reģistrēt kuģošanai tikai C klases ūdeņos, visticamāk, tāpēc, ka kuģošanai B klases ūdeņos ir nopietnākas prasības aprīkojumam.
"Taču starpību starp B un C klasi faktiski nenosaka attālums kilometros no krasta, bet gan viļņi augstums un vēja stiprums, kādā jahta kuģo, proti, ar C klases jahtu var kuģot tad, ja viļņu augstums nepārsniedz divus metrus un vēja ātrums nepārsniedz sešas balles," paskaidroja Kočāne.
Kā ziņots, naktī uz sestdienu, 6.jūliju, jahta Allegra bija ceļā no Rīgas uz Roņu salu, kad tās kapteinis pārkrita pār bortu un pazuda jūrā. Uz jahtas bez kapteiņa atradās divi cilvēki, kuri neprata burāt, kā arī nemācēja nosaukt glābējiem precīzu savu atrašanās vietu.
Meklēšanas un glābšanas operācijas laikā abi cilvēki no jahtas tika nocelti, taču pār bortu pārkritušo kapteini atrast neizdevās. Jūrā tika pamanīts vien viņam pamestais glābšanas riņķis.