Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna vērsa uzmanību, ka vardarbības pret sievietēm gadījumi nereti ir latenti un klusējoši noziedzīgie nodarījumi, līdz ar to "neviena statistika neparāda to situāciju, kas notiek, piemēram, virtuvēs". Viena no problēmām, kas neļaujot ieraudzīt vardarbības gadījumus, ir starpinstitucionālās sadarbības neesamība. Rezultātā cilvēki baidās un nemeklē palīdzību.
Tādēļ Paegļkalna aicināja neatsaukties uz mazo vardarbības gadījumu skaitu Latvijā, bet meklēt papildinstrumentus cīņai pret problēmu ar Stambulas konvencijas ratifikācijas palīdzību.
"Centra Marta" politikas koordinatore Beata Jonite piebilda, ka objektīvais rādītājs, uz ko var skatīties, ir sieviešu slepkavību dati, kas Latvijā esot augstākie Eiropā. Viņa piekrita, ka līdz konvencijas ratificēšanu nebūs tā, ka noziegumi nākamajā dienā pazudīs, tomēr konvencijas ratificēšana apliecināšot pušu vienošanos strādāt pie risinājumu meklējumiem.
Atsaucoties uz piemēriem Francijā un Īrijā, Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja, ka sākotnēji vardarbības statistiskie rādītāji var palielināties, bet galvenais ir sasniegt cilvēkus un palīdzēt tiem. Tomēr minētās valstis atzinušas, ka līdz ar konvencijas ratifikāciju valsts var novirzīt vairāk resursu gan vardarbības mazināšanai, gan sasniegt cilvēkus un sniegt tiem atbalstu.
Skaidrojot konvencijas būtību, viņa uzsvēra, ka tā iestājas pret jebkuru vardarbību ģimenē, tomēr uzsvars uz sievietēm tiek likts tādēļ, ka sievietes no tās cieš vairāk. To liecina arī statistika, un tas nav tikai Latvijas fenomens.
"Vīrieša varas pozīcija izraisa situāciju, kurā sieviete nevar sevi izpaust, un tas var kalpot par iemeslu vardarbībai ģimenē. Viens no līdzekļiem, kā mazināt vardarbību, ir līdztiesība un līdzvērtīgums darba tirgū, izglītībā un jebkura situācijā. Par to runā konvencija, un tā aizsargā jebkuru cilvēku, kas cietis no vardarbības," pauda ierēdne.
Pretējas domas sēdes laikā izteica asociācija "Ģimene", kuras skatījumā konvencija nerunā par visu vardarbības cēloņu spektru, proti, alkohola lietošanu, emocionālo spriedzi, apātiju. Tās vērtējumā, konvencija savā būtībā esot nekvalitatīva.
Tāpat atsevišķi klātesošie izteica bažas par konvencijā iekļauto un pretrunīgās diskusijās izmantoto terminu "sociālais dzimums". Jakaite atgādināja, ka tas runā tikai un vienīgi par sociālo lomu, kas pieņemta sievietēm un vīriešiem, nevis par pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Viņa uzsvēra, ka sievietes cieš no vardarbības sociālo lomu dēļ, un šī iemesla dēļ konvencijā arī definēts termins "sociālais dzimums".
Jakaite piekrita, ka vislielākais izaicinājums ir Stambulas konvencijas īstenošana dzīvē. Kā pirmais izaicinājums noteikts ar VM kopīgi organizēts brauciens uz Igauniju, lai novērtētu tās pieredzi centru cietušo cilvēku no vardarbības atbalstam veidošanā. Tie esot izvietoti pie lielajām slimnīcām, un tur cietušie vienkopus var saņemt gan palīdzību, gan atbalstu un tamlīdzīgi.
Tāpat LM ir rezervējusi tālruņa numuru vardarbībā cietušo sieviešu atbalstam, taču tam ir nepieciešams finansējums un, iespējams, arī regulējums. Papildu tiek strādāts arī pie vienotas datu uzkrāšanas, lai jebkuram būtu pieejami dati par vardarbību. Viena no centrālajām iestādēm, kur tos varētu ātri aplūkot, būtu Centrālā statistikas pārvalde.
Pagājušajā nedēļā pēc komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) priekšlikuma komija nolēma turpināt diskusiju, nebalsojot par likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Taču šoreiz likumprojekts atbalstīts un virzīts skatīšanai uz nākamo nedēļu.