Juridisko adresi varēs reģistrēt tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu

Ja pieteikumu par sabiedrības, individuālā komersanta un filiāles reģistrāciju paraksta persona, kurai pieder norādītais nekustamais īpašums, šāda piekrišana nav jāiesniedz. Tieslietu ministrijas pārstāvji iepriekš atbildīgajā komisijā norādīja, ka līdzšinējā kārtība radījusi problēmas, jo bez īpašnieku saskaņojuma adresēs nereti tika reģistrētas juridiskās personas, kas tur nemaz neatradās.Likumā arī vienkāršota sabiedrību reorganizācijas procedūra, samazinot administratīvo slogu, saīsinot procesa veikšanas termiņus un atsakoties no nepieciešamības gatavot vairākus dokumentus.Ja tam piekrīt visi dalībnieki, īstenojot reorganizāciju, sabiedrībai vairs nebūs jāgatavo reorganizācijas prospekts un saimnieciskās darbības pārskats. Likuma grozījumi atbrīvo sabiedrību no pienākuma reorganizācijas procesā nepieciešamos dokumentus nodrošināt tās juridiskajā adresē. Turpmāk būs pietiekami, ja dokumenti pieejami mājaslapā internetā. Dokumentiem mājaslapā jābūt publicētām ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce reorganizācijas līguma projekta apstiprināšanai, un ne mazāk kā vienu gadu pēc šīs sapulces. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams dokumentus ievietot mājaslapā, tiem jābūt pieejamiem sabiedrības juridiskajā adresē.Komerclikumā mainīti arī nosacījumi dalībnieku un akcionāru sapulces sasaukšanai. Lai novērstu gadījumus, kad valde nepamatoti novilcina dalībnieku sapulces sasaukšanu, noteikts, ka ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc trīs mēnešu laikā kopš pieteikuma saņemšanas. Noteikts arī, ka Uzņēmumu reģistrs kārtējo vai ārkārtas sapulci sasauc, ja tā nav notikusi noteiktajā termiņā.Tāpat likumā noteikts, ka dalībnieku un akcionāru sapulcei jānotiek administratīvajā teritorijā, kurā reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese. Vienlaikus pieļauts dalībniekiem un akcionāriem vienoties arī par jebkuru citu sapulču norises vietu. Tādā gadījumā vienošanās par vietu jānostiprina sabiedrības statūtos. Ja akcionāru sapulcē piedalās visi akcionāri, tad tā ir lemttiesīga arī gadījumā, ja sapulces norises vieta neatbilst likumā vai statūtos noteiktajai vietai.Lai stiprinātu uzrādītāja akciju un publiskā apgrozībā esošo akciju turētāju tiesības piedalīties akcionāru sapulcēs, likums paredz, ka ziņas par šiem akcionāriem akcionāru sarakstā iekļaujamas, pamatojoties uz Latvijas Centrālā depozitārija sniegtajām ziņām. Lai mazinātu iespējamos šķēršļus akcionāru sapulces norisei, likumā mainītas prasības arī akcionāru saraksta sastādīšanai un sapulces atklāšanai.Grozījumi Komerclikumā stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.