"Spriedze ir radīta mākslīgi un augšā, kas nāk par labu abiem politiskajiem spārniem, bet ne sabiedrībai. Tāda situācija ir bīstama," norāda Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai - latviešu valodai, un ies uz referendumu, aicinot arī citus izmantot šo demokrātisko iespēju izteikt savu viedokli.
Ciblas novadā ir 3280 iedzīvotāju, bet tikai 54 parakstījušies par Satversmes grozījumiem, stāsta J. Dombrovskis, kura atbilde uz jautājumu par rīcību referenduma dienā bija ļoti skaidra: «Noteikti iešu, jo kopš neatkarības atjaunošanas tāda situācija vēl nav bijusi, ka tiek apdraudēta latviešu valoda.» J. Dombrovskis aicinās arī citus piedalīties tautas nobalsošanā.
Bez šaubīšanās uz referendumu ies arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs, jo «tauta pastāv tik ilgi, cik ilgi pastāv tās valoda». Vaicāts par noskaņojumu pilsētā, domes priekšsēdis atbildēja: «Jēkabpilī ir ļoti mierīgi. Mēs visi labi sadzīvojam. Mums nav ne osipoviešu, ne kādu melno spēku.»
Bez šaubīšanās 18. februārī uz tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, dosies gandrīz visi Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji, lai nobalsotu pret aicinājumu noteikt otras valsts valodas statusu krievu valodai.
Ierosinātās izmaiņas pamatlikumā savukārt atbalstīs vairāki Saskaņas centra vietējie līderi, no kuriem vairāki, kā Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, arī parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu. Tos atbalsta arī Zilupes novada domes priekšsēdis Oļegs Agafonovs, vairāki viņa kolēģi Daugavpilī un vēl dažās pašvaldībās.
Visu rakstu lasi ceturtdienas laikrakstā Diena vai sadaļā ŠODIEN LAIKRAKSTĀ.