Valsts prezidenta paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītāja Roberta Ķīļa izteikumus par iespējamo atteikšanos no pensiju sistēmas nākotnē viņa nodēvēja par nepārdomātiem un riskantiem, norādot arī, ka šādi paziņojumi publiskajā telpā grauj cilvēku uzticību.
"Viennozīmīgi varu apgalvot, ka pensiju sistēma turpinās darboties," uzsvēra ministre. Turklāt minētie riski gan saistībā ar dažādiem ekonomiskajiem, gan demogrāfijas rādītājiem un izbraukušo cilvēku skaitu Labklājības ministrijai (LM) bijuši zināmi un ņemti vērā, jau būvējot pensiju sistēmu deviņdesmitajos gados.
"Šie te visi rādītāji tika ņemti vērā, un tādēļ šī sistēma tika būvēta kā trīs līmeņu sistēma. Un mēs šodien nekādā gadījumā nevaram runāt par to, ka šī sistēma pēc četriem vai pieciem gadiem sabruks," atkārtoti uzsvēra Jurševska.
Vienlaikus gan viņa atzina, ka problēmas ir, jo iepriekš nav bijis iespējams paredzēt globālo ekonomisko krīzi. Taču jau veikti pasākumi, lai sistēmu stabilizētu, un tas tikšot darīts arī turpmāk, kaut pie tā jāstrādā ne tikai LM, bet arī visai valdībai.
"Protams, tā lieta, kas mūsu valstī nevienam nav noslēpums, ka sociālais budžets ir salikts kopā ar pamatbudžetu," piebilda ministre, norādot, ka par to vaina jāuzņemas valdībām, kas izšķīrušās par šādu administrēšanu. Taču, lai to labotu, uz pamatbudžetu jāpārceļ tie maksājumi, kas nav saistīti ar sociālajām iemaksām, piemēram, piemaksas pie pensijām.
Tas arī ir viens no deviņiem pasākumiem, kas izstrādāts, lai stabilizētu sistēmu ilgtermiņā. Katram no šiem stabilizācijas pasākumiem jau noteikts arī konkrēts termiņš un tie pamazām tiek ieviesti.
Tai pat laikā ministre atgādināja, ka, protams, sociālais budžets drīz vien strādās ar deficītu, jo jau tuvākajā laikā uzkrājums būs iztērēts, taču arī šis apstāklis ir ņemts vērā.