Drošības policija visā tās pastāvēšanas vēsturē nekad nav spējusi notvert un "parādīt" nevienu ārvalstu spiegu. Arī tad, kad trīs Krievijas nacionālboļševiku partijas biedri 2000. gada 17. novembrī, uzrādījuši liftniekam granātas maketu, uz divām stundām bija iebarikādējušies Pēterbaznīcas tornī un pēc tam labprātīgi padevušies policijai, Augstākās tiesas Senāts nepiekrita Drošības policijas uzstājīgajai versijai par viņu vainošanu terorismā.
Taču nu Drošības policija izmeklē pašas sāktu kriminālprocesu, kurā vienlaikus minēts gan terorisms, gan spiegošana. Tajā figurē divi Krievijas pilsoņi - jau pieminētās nacionālboļševiku partijas pēcteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jūnijā pārkāpa pār Ādažu militārās bāzes žogu, kur nekavējoties zemessargi tos aizturēja, kā arī odiozais Vladimirs Lindermans. Pirmos divus Drošības policija oficiāli tur aizdomās par terorismu un spiegošanu, bet Lindermanu - par līdzdalību un atbalstīšanu šajos noziegumos.
Drošības policija, kas kopš tās jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta stāšanās amatā bieži izplata paziņojumus medijiem, norādot uz "riskiem" un izsakot "pieļāvumus", saistībā ar šo lietu oficiālos komentāros ir bijusi ārkārtīgi atturīga. Arī uz virkni detalizētu jautājumu, ko saistībā ar likumdošanas aspektiem šī kriminālprocesa kontekstā tai nule uzdeva Diena, bija tikai viena īsa, anonīma atbilde: "Ņemot vērā, ka šī pirmstiesas izmeklēšana turpinās, tās interesēs Drošības policija plašākus komentārus patlaban nesniegs."
Šī atturīguma iemesli kļūst skaidrāki, iepazīstoties ar no plašākas sabiedrības rūpīgi slēptiem Drošības policijas dokumentiem - lēmumiem par Krievijas pilsoņu Aleksandra Kurkina un Andreja Popko, kā arī Latvijas pilsoņa Lindermana atzīšanu par aizdomās turētajiem (Krimināllikumā joprojām ir formulējums "aizdomās turētais", nevis "aizdomās turamais") pēc virknes Krimināllikuma pantu.
Šo pantu vidū nopietnākie ir divi: par spiegošanu, kas Krimināllikuma izpratnē ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm", par to var piespriest pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem, bet par terorismu - mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 20 gadiem.
Likumdevējs arī ir noteicis, kas ir terorisms: par terorismu uzskata "spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādas darbības, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm", - tātad virkni dažādu vardarbīgu rīcību.
Taču Drošības policijas izmeklētājas lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu abiem Krievijas postnacionālboļševikiem velti meklēt uzskaitītus faktus vai pat norādes uz jebkādu vardarbīgu rīcību.
"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko iekļuva militārā objekta, kurā ir ierobežota piekļuve, teritorijā un īstenoja pret NBS un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju vērstas darbības. (..) Lai arī minētajām personām neizdevās nokļūt starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norises vietā, to darbība radīja apdraudējuma risku (terora akta, kaitniecības un spiegošanas darbību veikšanas pazīmes) bāzē esošajiem NBS un NATO dalībvalstu karavīriem, turklāt Ādažu militārās bāzes teritorijā atrodas B kategorijas kritiskā infrastruktūra," - tas ir viss, kas Drošības policijas pusotru lappusi garajā lēmumā minēts par iespējamo terorismu. Par konkrētām "darbībām" un "pazīmēm" dokumentā nav ne vārda.
Drošības policijas lēmumā gan pieminēts, ka Ādažu bāzei saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu ir noteikta 25 metru aizsargjosla, ko abi Krievijas pilsoņi pārkāpuši, taču pašos noteikumos minētās šajās aizsargjoslās aizliegtās darbības ir dzīvnieku turēšana, sapulču un piketu rīkošana, telšu celšana, ugunskuru kuršana, spēļu laukumu ierīkošana u. tml., nekas no tā, ko paveica Kurkins un Popko.
Tomēr krietni īpatnāki no loģikas un veselā saprāta viedokļa var šķist lēmumā minētie argumenti saistībā ar spiegošanu. Kā zināms, abu Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār Ādažu bāzes žogu filmēja viņu kompanjons Konstantīns Makarovs, kuru Drošības policijas darbinieki pēc tam "nogulēja", tāpat kā pašu šīs akcijas plānošanu, viņš netraucēti pameta Latviju un pēc tam arī Eiropas Savienības teritoriju.
Tieši Makarovs tad arī, kā teikts Drošības policijas lēmumā, "iegūtās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicēja politiskās partijas Другая Россия mājaslapā.
To, ka pārrāpšanos pār žogu fiksēja tā arī nenotvertais Krievijas pilsonis, Drošības policija oficiāli atzīst vairākkārt, lēmumos norādot, ka "Aleksandr Kurkin un Andrei Popko veikto darbību dokumentēšana un publicēšana interneta vidē, kas pieejama neskaitāmam daudzumam pasaules iedzīvotāju, uzskatāma par spiegošanu".
Taču, tā kā Makarovs nav bijis sasniedzams, Drošības policija ir spiegošanu "pierakstījusi" abiem notvertajiem, kuri patiesībā nekādu dokumentēšanu, par pēcāku piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, "radot apdraudējuma risku".
Tomēr īpaši saistošs ir lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam, kurš tiek turēts aizdomās pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājs - "persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus".
Saskaņā ar Drošības policijas lēmumiem Lindermana līdzdalība vispirms jau izpaudusies apstāklī, ka viņš jūnija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis "pamanīts jau autobusa galapunktā", kur "slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu". No tā Drošības policija izdarījusi secinājumu - skaidrs, ka "V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpētīja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarīt noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov".
Pati Drošības policija un arī tās priekšnieks N. Mežviets, kā jau minēts, šajā gadījumā no jebkādiem komentāriem atsakās. Arī aizdomās turēto advokāti, kas ir iesnieguši prokuratūrai iebildumus pret Drošības policijas lēmumiem, pagaidām plašākus komentārus nesniedz. Savukārt lietā iesaistīto tiesību ekspertu viedokļi ir diezgan atšķirīgi.
Krimināltiesību eksperts, Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) ir diplomātiski atturīgs: "Personu var atzīt par aizdomās turamo, ja ir iegūta informācija, kas norāda, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarīja persona. Ja šis pieņēmums apstiprinās, personai uzrāda apsūdzību un viņa kļūst par apsūdzēto. Domāju, ka, pieņemot šos lēmumos, procesa virzītāja un lietas materiālos šāda informācija ir. Ja man būtu jāraksta šie lēmumi, es to darītu citādāk, precīzāk norādot un raksturojot noziedzīgus nodarījumus. Tomēr man nav pamata uzskatīt, ka pieņemtie lēmumi ir nepareizi."
Savukārt advokāts Dmitrijs Skačkovs izsaka līdzjūtību Drošības policijai, kurai "būs grūti ar šāda sastāva pierādīšanu": "Kaut arī šie puiši man nav ideoloģiski tuvi, tomēr man jāsaka, ka tas, ko viņi ir izdarījuši, terorismam Krimināllikuma izpratnē neatbilst."
Visu rakstu lasiet trešdienas, 5.augusta, avīzē Diena!