Savukārt igauņi esot sākumstadijā — apspriež, cik novadus vajadzētu un kam ar ko apvienoties. Vislīdzīgākā Latvijas administratīvi teritoriālajai reformai esot veikta Dānijā. Latvijas Universitātes publiskās pārvaldes katedras asociētais profesors Edvīns Vanags stāsta, ka šogad janvārī dāņi realizēja jau otru apvienošanās vilni, vietējo pašvaldību skaitu samazinot trīs reizes — no 271 līdz 98. "Dāņu ieguvumi — strauja attīstība un arvien kvalitatīvāki medicīnas, izglītības un citi pakalpojumi," saka E.Vanags. Viņš uzsver, ka Dānijas piemērs apgāž izskanējušās bailes, ka lielos novados attīstās tikai centri. Pirmajā apvienošanās vilnī 70.gados dāņi apvienoja lauku teritorijas ar pilsētām, tas kļuva par virzītājspēku visa novada attīstībai. Vienīgi Dānijā atšķirībā no Latvijas pašvaldībām ir finanšu brīvība — tās pašas var noteikt savas nodokļu likmes.
Kā novadus veido citur
Administratīvi teritoriālās reformas notikušas vai arī tikai tiek realizētas daudzās Eiropas un pasaules valstīs, tai skaitā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Pēc RAPLM informācijas, Lietuva novadus pirms pāris gadiem izveidojusi iepriekšējo rajonu robežās, taču tie izrādījušies pārāk lieli, lai veiksmīgi tiktu pārvaldīti, tāpēc patlaban tiek sadalīti mazākos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.