Tātad ar lielu daļu no jums mēs tiksimies 2050. gadā. Gan tāpēc, ka cilvēku ģenētiskais materiāls nosaka garāku dzīvi, gan tāpēc, ka tāda nu vienkārši ir pasaules attīstība - cilvēki dzīvo ilgāk. Tātad 50 gadu, kas vēl XVIII gadsimtā bija sirms vecums, šodien ir dzīves vidusceļš. Un, tā kā nav ne mazāko cerību, ka valsts, bērni, mazbērni varēs uzturēt pensionāru no 62 līdz 100 gadiem, jāsamierinās, ka nāksies vēl ilgi strādāt.
Visiem tiem, kas dzīvo cerībā, ka nomirs ātrāk un savus 100 gadus nesasniegs, varu atkārtot - sadzīvosiet gan un apniksiet ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem mazmazbērniem. Tiesa, lielai daļai būs pamainītas detaļas - ne tikai zobi un lielās locītavas, bet pavisam noteikti - daļa šūnu vai pat orgānu tiks atjaunoti, pateicoties cilmšūnu pētniecības panākumiem un gēnu inženierijai. Turklāt nāksies samierināties ar hroniska slimnieka statusu, jo liela daļa no detaļām - īpaši asinsvadi, aizkuņģa dziedzeris, aknas, nieres un diemžēl arī smadzenes - vienkārši nolietosies un strādās nepilnvērtīgi. Mainīsies arī izpratne par slimību - vēzis vai onkoloģiska slimība lielākoties būs hroniska slimība, ar kuru nāksies sadzīvot, kuru ārstēt nāksies 10-20 un pat vairāk gadu.
Līdz 2050. gadam medicīnas iespējas būs pagarināt katra individuāla cilvēka dzīvi ļoti ievērojami, piemēram, par gadiem divdesmit. Toties šī pagarināšana no 100 uz 120 gadiem būs ļoti, ļoti dārga, un visiem naudas nepietiks. Toties visiem vajadzēs saņemt savu pamatslimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, nodrošināt diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju. Tas būs dārgs prieks, un par to maksās mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni. Tieši tāpat ir šodien, kad lielākā daļa veselības aprūpes naudas aiziet vecāku cilvēku ārstēšanai, bet tiem, kas strādā un maksā nodokļus, ir sajūta, ka viņi nesaņem pietiekamu atdevi no šiem nodokļiem. Secinājums - maksāsim nodokļus Latvijā, jo mums būs vajadzīgi mūsu bērnu maksātie nodokļi.
Atgriezīsimies pie mūsu vecumdienām kaut kad 2050. gadā. Nudien negribētos šajā laikā gulēt gultā sociālās palīdzības namā un tikt barotam ar zondi vai karotīti un gaidīt pamperu maiņu. Sabiedrības veselība, kas ir uz pierādījumiem balstīta zinātne, pierādījusi - tie, kas kustas, nenonāk tajā grupā, kur vajadzīgs simtprocentīgs cita cilvēka atbalsts izdzīvošanai. Cilvēka organisma audi, funkcijas un ģenētiskais materiāls arī 2050. gadā atbildīs tam, kāds tas veidojies mūsu senčiem pirms 10 000 gadu, lai viņi izdzīvotu dabiskajā izlasē. Cilvēka ķermenis ir veidots, lai kustētos. Ķermenisko un garīgo labsajūtu un pilnvērtīgu darbību nosaka fiziskās aktivitātes. Fiziskā aktivitāte ietekmē gandrīz visus orgānus un audus, bet regulāra fiziskā slodze šiem orgāniem un audiem ļauj pilnīgot savas funkcijas. Regulāra fiziskā aktivitāte ievērojami samazina pāragras nāves risku.
Tātad pats galvenais, lai mēs 2050. gadā satiktos un varētu apspriest politiskos jaunumus, jaunības aizrautības un vēdera izejas aktualitātes, ir kustība - fiziskās aktivitātes un sports. Vecāka gadagājuma cilvēku fiziskā kultūra un sports ir ļoti nozīmīgs veselības un slimību prevencijas arguments. Sidnejas pētnieku grupa atrada 90 vīriešu vecumā no 82 līdz 99 gadiem, kuriem par pašvaldības līdzekļiem tika radīta iespēja katru dienu nodarboties ar basketbolu. Pēc viņiem brauca pašvaldības transports, viņi ieradās sporta zālē, ģērbās sporta tērpos, ilgstoši iesildījās, veica staipīšanās vingrinājumus mugurkaulājam un lielajām locītavām. Pēc tam viņi ilgstoši atkārtoja basketbola vingrinājumus, nedaudz savstarpēji spēlēja, pēc tam veica ilgstošu atsildīšanos, bet vajadzības gadījumā saņēma fizikālā terapeita atbalstu. Liela daļa no viņiem ikdienā pēc tam apmeklēja saunu un baseinu. Pētījuma rezultātā muskuļu masa šiem vecajiem vīriem pieauga par 15%, ievērojami samazinājās kustību koordinācijas problēmas. Tika novērotas tādas pozitīvas iezīmes kā garastāvokļa uzlabošanās, depresīvu pazīmju zudums, sirdsdarbības ritma uzlabošanās, asinsspiediena relatīva normalizēšanās.
Pirmais noteikums, lai savas vecumdienas sagaidītu kustīgi un aktīvi, ir kustēties, es teiktu - sportot. Vismaz piecas reizes nedēļā, vismaz pusstundu katru reizi, vismaz līdz sviedriem. Optimāli būtu katru dienu veikt 10 000 soļu. Tas ir vismaz astoņi līdz desmit kilometri soļiem vai skriešus vai ekvivalents - 30 kilometru ar velosipēdu.
Otrs noteikums, lai 2050. gadā mēs satiktos vairāk vai mazāk aktīvām kustībām un rosīgām smadzenēm, ir nesmēķēt un nedzert vairāk par vienu glāzi vīna vai kausu alus dienā.
Trešais noteikums būtu loģiski un gudri ēst. Latvijas Ārstu biedrība ir noformulējusi dažus vienkāršus svarīgākos veselīga uztura principus, kuriem aicina sekot tos, kas 2050. gadā vēlas iet paši, nevis pārvietoties ratiņos:
1. Atpazīsti labos un sliktos taukus. Lieto augu eļļu un zivju eļļu!
a. vislabākie tauki - zivs tauki;
b. labi tauki - olīveļļa, rapšu eļļa, spiestas augu eļļas;
c. slikti tauki - dzīvnieku un piena tauki;
d. vissliktākie tauki - transtauki, kas veidoti augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenēšanas) rezultātā, visvairāk tortēs, kūkās, vafelēs.
2. Ierobežo sāli!
a. neliec sāli klāt jau gatavam ēdienam!
b. samazini sāls daudzumu gatavojot!
c. izvairies no sāļiem ēdieniem!
3. Lieto daudz (vismaz 400-500 gramu dienā) svaigu dārzeņu, salātu un augļu!
a. lieto dārzeņus un saknes piecas rezies dienā tik daudz, kas atbilst saujas lielumam!
b. priekšroku dod dārzeņiem, jo augļi satur cukurus un ir kalorijām bagāti!
4. Kontrolē savu svaru - samazini saldumus, ierobežo kalorijas.