Kādas izmaiņas nākamais gads viesīs Latvijas iedzīvotāju naudas makos?

Iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas saistītas ar darba samaksu. Nākamajā gadā no 360 līdz 370 eiro pieaugs minimālā darba alga, un tas saskaņā ar VID datiem ietekmēs apmēram 22% strādājošo. Līdztekus par desmit eiro - līdz 175 eiro - tiks paaugstināti atvieglojumi par apgādājamajiem. Jāmin, ka sākotnēji tika plānots par desmit eiro palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu, taču no šīs ieceres lēmuma pieņēmēji atteicās par labu atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšanai. Šādu rīcību gan kritizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), norādot, ka ar nodokli nepaliekamais minimums attiektos uz visiem strādājošajiem.Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kas 2020.gadā pilnībā aizstās mēneša neapliekamo minimumu. Tā būtība - jo zemāki ienākumi, jo lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, bet, jo augstāki ienākumi, - jo zemāks. Tādējādi 2016.gadā mēneša neapliekamais minimums paliek nemainīgs - 75 eiro, gada neapliekamais minimums, kuru piemēros minimālajai algai, būs 100 eiro x 12, bet maksimālie ienākumi, kuriem vispār tiek piemērots gada neapliekamais minimums, ir 1000 eiro x 12. Pārējām algām tas tiks rēķināts pēc īpašas formulas.Šī iecere jau sastapusies ar nopietnu kritiku. Piemēram, LBAS kā lielāko mīnusu nosauc diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanas sistēmu. Proti, tas tiks piemērots visiem ienākumiem, ne tikai darba algai, tāpēc diferencētais neapliekamais minimums tiks izmaksāts vienu reizi gadā par pērno gadu, turklāt tikai tiem strādājošajiem, kas VID būs iesnieguši gada ienākumu deklarāciju. Respektīvi, 2016. gada diferencēto neapliekamo minimumu iedzīvotāji saņems 2017.gadā.Līdztekus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai otrs tikpat daudz kritizēts jaunievedums ir solidaritātes nodokļa ieviešana algām virs 48 600 eiro gadā. Uzņēmēju organizācijas jau paziņojušas, ka tā ir darbaspēka nodokļu sloga paaugstināšana. Finanšu ministrija gan to argumentē ar lielākas vienlīdzības nodokļu nomaksā iedibināšanu, jo līdz šim par darba algu virs minētā sliekšņa netika veiktas sociālās iemaksas un līdz ar to nodokļu slogs bija mazāks nekā cilvēkiem ar zemāku algu, jo viņiem bija jāmaksā nodokļi no visas summas.Ja runā par patēriņa nodokļiem, tad nākamgad pieaugs akcīzes nodoklis degvielai un alkoholam. Akcīzes nodokļa likmi svinu nesaturošajam benzīnam palielinās no 411,21 līdz 436 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai no 332,95 līdz 341 eiro par 1000 litriem un sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161 līdz 206 eiro par 1000 kilogramiem. Palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, budžetā plānots gūt papildu 12,5 miljonus eiro nākamgad un 13,6 miljonus eiro 2017. un 2018. gadā.Savukārt akcīzes nodokļa likme (par 100 litriem) vīnam pieaugs no 70 līdz 74 eiro, bet raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem tā nemainīsies. Dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem likme pieaugs no 70 līdz attiecīgi 74 eiro, bet alum - no 3,8 līdz 4,2 eiro. Vēl citiem alkoholiskajiem dzērieniem likme pieaugs no 1360 līdz attiecīgi 1400 eiro. Stiprā alkohola ražotāji lēš, ka litram stiprā alkohola cena pieaugs par 20 centiem, kas nav tik liels pieaugums, lai veicinātu nelegālā alkohola patēriņa pieaugumu.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 30.decembra, numurā!