Lai lietu iesniegtu Eiropas Cilvēktiesību tiesai, Kuheļskim vēl jāsagaida vairāku Latvijā procesā esošu tiesu spriedumi, kuru izskatīšanas datums vēl neesot nolikts.
Meita no Kuheļska ģimenes pirmoreiz izņemta 2006.gadā, kad sākotnējais Cēsu bāriņtiesas atzinums paudis vairākas nopietnas apsūdzības Kuheļskim. Pēc 10 dienām meitene atdota atpakaļ tēvam, norādot, ka sākotnējās aizdomas nav apstiprinājušās. 2010.gadā situācija atkārtojusies un jau atkal uz aizdomu pamata meita aizvesta uz krīzes centru, taču pēcāk bāriņtiesa atzinusi, ka notikušais bijis nepamatoti, un meita atgriezta ģimenei.
Kā atklāja Kuheļskis, aizdomas bijušas par vardarbību ģimenē un līdzīgiem nodarījumiem pret bērnu. 2010.gadā uz aizdomu pamata sākts arī Kriminālprocess, kurā izteiktas apsūdzības Kuheļskim, kas pēcāk nav apstiprinājušās un kriminālprocess izbeigts. Arī Cēsu bāriņtiesas darbinieku atzinumi 2010.gadā pauž, ka bērns ir bijis vesels, ne fizisku, ne garīgu veselības problēmu meitenei nav bijis un aizdomas par vardarbību ģimenē nav apstiprinājušās.
Kuheļskis pauda neizpratni par situāciju, kad, balstoties uz viena kaimiņa vai "nedrauga" aizdomām, meita bez iepriekšējām speciālistu pārbaudēm tika izņemta no ģimenes. Aģentūrai LETA viņš norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.1613 paredz bāriņtiesas pienākumu, rodoties aizdomām par vardarbību ģimenē vai citām nopietnām apsūdzībām, nepilngadīgo nosūtīt pārbaudēm pie speciālistiem, lai lemtu par tālāko rīcību.
Pēc Kuheļska teiktā, šādas speciālistu konsultācijas pirms bērna nosūtīšanas uz krīzes centru meitai nav bijušas. Sazvanīt Cēsu novada sociālā dienesta darbiniekus, lai noskaidrotu viņu pozīciju jautājumā, aģentūrai LETA šodien neizdevās.
"Ja jau tik ļoti rūp bērna drošība, ka pat var ignorēt visus likumus, tad vajadzēja izņemt uzreiz - dienā, kad saņemts iesniegums, bet bērnu izņēma tikai dienu vēlāk, kaut arī pašu bāriņtiesas darbinieku dzīvesvieta redzama no mana loga," sacīja Kuheļskis.
Pēcāk Kuheļskis vairāku līmeņu tiesās mēģinājis panākt bāriņtiesas atzīšanos, ka iestādei nav bijis tiesību bērnu bez pamatota iemesla izņemt no ģimenes, jo "viena tante teica", aģentūrai LETA stāstīja tēvs.
Savukārt Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Sandra Upmale aģentūrai LETA norādīja, ka visas bāriņtiesas darbības gan 2006.gadā, gan 2010.gadā bijušas saskaņā ar likumu, taču no komentāriem par pamatojumu, bērnu izņemot no ģimenes, balstoties uz viena iedzīvotāja iesniegumu, viņa atteicās, norādot, ka šādu informāciju iestāde nav tiesīga izplatīt medijiem.
Kopš 2010.gada dažādu līmeņu tiesas nemitīgi apstiprinājušas, ka bāriņtiesa gan 2006.gadā, gan 2010.gadā nav rīkojusies pretlikumīgi un nav nepamatoti apvainojusi ģimeni. "Nesaprotu, kā viņi to dabū gatavu, ja bērnu man atņem, jo mani apmelo par nezin kādu maniaku, pēc laika pasaka, ka es tomēr tāds neesmu, un pēc tam tiesas atzinumā rakstīts, ka bāriņtiesa mani nav apvainojusi un manai meitai nav nodarīts pāri, nepamatoti izņemot viņu no ģimenes," savu sašutumu pauda Kuheļskis.
"Neredzu vairs, kur griezties. Nesaprotu, kāds ārprāts notiek Latvijas valstī, kad nevainīgai ģimenei var vienkārši nakts laikā istabā ienākt policija un izņemt bērnu, jo viens tur uzrakstīja iesniegumu. Un pēc tam, lūk, pateikt vēl, ka nekas jau nav nodarīts," sacīja Kuheļskis.
Par situāciju Kuheļskis jau vērsies Tieslietu ministrijā, Tiesībsarga birojā un Ģenerālprokuratūrā, taču tās visas norādījušas, ka šādi jautājumi nav viņu kompetencē vai arī ka nav nekāda pamata neuzticēties pirmā vai otrā līmeņa tiesu spriedumiem.
Lai arī lielāko daļu tiesas prāvu Kuheļskis ierosinājis vien kopš 2010.gada, tomēr, kā LETA ziņoja jau iepriekš, kopš 1997.gada viņš bijis minēts 159 tiesu procesos dažādās tiesās, lūdzot ierosināt lietu pret dažādām institūcijām un privātpersonām.
Prasības iesniegtas gan pret sociālās rehabilitācijas centru Valdardze, gan SIA Cēsu klīnika, Cēsu novada pašvaldību, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkni, Liepas pagasta pārvaldi, vairākām bāriņtiesām un citām institūcijām, kā arī privātpersonām.